Kristus meklē pazudušos

“Jo tā saka Dievs Tas Kungs: redzi, Es pats tagad rūpēšos par Savām avīm un gādāšu par tām. Kā gans rūpējas par savu ganāmo pulku, tiklīdz kā dažas no viņa avīm atšķīrušās no pārējā bara, tā Es rūpēšos par Savām avīm un centīšos dabūt tās atpakaļ no visām tām vietām, kur tās bija izklīdinātas apmākušās un tumšās dienās.” (Ec.34:11-12)

Kristus meklē pazudušos ar Sava saldā Evaņģēlija palīdzību. Evaņģēlijs ir Viņa balss, Viņa gana rags, Viņa ēsma, ar ko Viņš tos sauc pie Sevis. Mēs to redzam ne tikai no Viņa paša piemēra, kad Viņš sludināja Savu žēlastības Evaņģēliju nabaga grēciniekiem un muitniekiem, bet arī tad, kad Viņš salīdzināja Sevi ar ganu, kurš meklē un mēģina sasaukt tuksnesī nomaldījušos jērus. Kad tiek sludināts Evaņģēlijs – mācība, ka Kristus nāca pasaulē, lai glābtu grēciniekus –, tā nav nekas cits kā Kristus paša balss skaņa.

Jēzus vispirms sludina Bauslību, mācību par grēku, cilvēkiem, kurus Viņš meklē. Tas ir tāpēc, ka lielākā daļa cilvēku neapzinās, ka viņi iet pa maldu ceļiem; tā vietā viņi iegalvo sev, ka atrodas uz pareizā ceļa. Bauslībai vispirms ir jāatklāj cilvēkiem, ka viņi ir nabagi, nomaldījušies un pazuduši grēcinieki. Bet Bauslība nav patiesā Kristus balss. Tā var atklāt, ka cilvēks ir nomaldījies, bet tā nepiedāvā nekādu izeju, nekādu atpakaļceļu pie Dieva. Tā sauc: “Ar savu grēku tu esi attālinājies no Dieva un esi kļuvis par Viņa ienaidnieku. Vai tu neredzi, ka tu esi nomaldījies? Apdomā, kas ar tevi notiks? Vai tu neredzi bezdibeni, uz kuru tu tā skrien? Bēdas tev! Tu esi pazudis!”

Uz to Evaņģēlijs atbild: “Nomierinies, tu apmaldījies jēriņ! Tu vēl neesi pazudis. Redzi, še ir tavs Gans. Tev tikai droši jāskrien atpakaļ pie Viņa, un tu saņemsi mūžīgu palīdzību. Tavs Labais Gans tevi aizvedīs pie Sava ganāmpulka, aizvedīs uz Savas žēlastības zaļajām ganībām, pasargās tevi no visām briesmām un visbeidzot caur nāves vārtiem ievedīs tevi Savā debesu ganāmpulkā.”

Lai visi, kas ir nomaldījušies, varētu dzirdēt šo svētīgo Evaņģēlija balsi, Kristus sūtīja Savus apustuļus pasaulē sludināt labo vēsti. Viņš arī iedibināja svēto kalpošanas amatu, caur kuru Viņa balss skanēs visur līdz pat laiku beigām. Kristus bieži dodas pie cilvēkiem ārkārtīgi brīnišķīgos veidos, lai viņi varētu dzirdēt sava Labā Gana balsi šīs pasaules tuksnesī. Kristus daudziem cilvēkiem dod vecākus, kuri caur Svēto Kristību liek viņus kā zīdaiņus Gana rokās un dod saviem bērniem Evaņģēlija saldo pienu, lai viņi būtu pabaroti. Citus Kristus sūta uz skolām, kur viņus kā jaunus jērus kristīgie pedagogi ved uz Evaņģēlija ganībām. Citos gadījumos Viņš var ļaut cilvēkiem klaiņot pa pasauli, bez zināšanām par Viņu, varbūt pat tā, ka šie cilvēki pieņem viltus reliģiju; bet tas tā turpinās, līdz viņu rokās nonāk laba grāmata, līdz viņi sastop kristīgu draugu vai dzīvesbiedru, kas norāda uz Kristu. Dažreiz, kad tīrais Evaņģēlijs netiek sludināts viņu dzimtajā pilsētā, Jēzus sūta maldos grimušos uz citu vietu, kur viņi beidzot dzird Viņa balsi un Viņš viņus atrod.

Kristus meklēšanas darbība ietver vēl vairāk. Tā kā lielākā daļa to, kas dzird Viņa balsi, labprātāk paliek savos maldu ceļos, nevis tos pamet, Viņš rūpējas, lai viņi ne tikai dzirdētu Viņa Evaņģēliju, bet arī lai tiktu pamodināti un pamudināti pamest šos ceļus. Tāpēc Viņš ņem viņu likteņus Savās rokās un meklē tos, līdz atrod. Daudzi ar savu sirdi pieķeras naudai un zemes labumiem. Tad Kristus var atļaut šādiem cilvēkiem vai nu tapt par nabagiem vai palikt par nabadzīgiem, lai viņi varētu saņemt vēlmi pēc debesu bagātībām. Citi meklē savas debesis labās dienās un komfortablā dzīvē. Kristus var viņiem sūtīt visādus krustus – slimības, sāpes un tamlīdzīgi –, lai viņi pievērstos patiesa prieka meklēšanai Viņā. Tie, kas ar savu sirdi pieķeras godam cilvēku priekšā, var nonākt kaunā un nicinājumā. Tie, kas ir pārāk pieķērušies sievai, bērniem un labiem draugiem, var redzēt viņus mirstam un sērot par savu zaudējumu. Īsāk sakot, viss, pēc kā cilvēks šajā pasaulē tiecas un kas viņam traucē tiekties pēc Kristus, galu galā viņam tiek atņemts, lai viņš taptu sarūgtināts pret pasauli un varētu pamosties Kristus mīlestībai.

No tā mēs redzam, ka Jēzus vienmēr ir meklējis mūs visus, sākot no mūsu bērnības. Viņš meklēja mūs, kad mēs tikām kristīti. Viņš meklēja, kad mums tika sludināts Viņa saldais Evaņģēlijs. Viņš meklēja mūs mūsu skolās, iesvētībās un ikreiz, kad mēs nācām pie Viņa galda. Viņš meklēja mūs visos laikos un visos mūsu dzīves apstākļos. Ak, cik gan brīnišķīgi ir tad, kad Viņš mūs atrod!