Skip to content
29. aprīlis, 2026
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • whatsapp
  • RSS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-Ticība
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

187. Ar kādiem vārdiem ticības apliecība izsaka Jēzus pazemības stāvokļa dažādos brīžus?

  • Sākums
  • Atanasija kristoloģija un Jāņa evaņģēlijs 1:14
  • e-raksti

Atanasija kristoloģija un Jāņa evaņģēlijs 1:14

Uģis Sildegs
Noklausies šo e-publikāciju

Sv. Atanasijs un Nīkajas koncils palīdzēja nostiprināt baznīcas ticību Jēzus Kristus patiesai dievišķībai. Kad nu diskusijas par trim personām Dieva vienībā bija nonākušas līdz kopumā vienprātīgām beigām, strīdi risinājās par to, kā dievišķība un cilvēcība ir savienotas Kristus personā.

Atanasija kristoloģija un Jāņa evaņģēlijs 1:14

Šeit vienošanos bija patiešām grūti panākt, jo pieeja šim jautājumam bija diezgan atšķirīga. Pamatā bija vērojamas divas pieejas šai problēmai. Pirmā, kas pāri visam uzsvēra Kristus personas vienību, un otrā, kas uzsvēra kā dievišķības, tā cilvēcības realitāti Viņā.

“Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū..”

Tā ir vispārēja pētnieku pārliecība, ka Jāņa evaņģēlija 1:14 ir centrālais Atanasija kristoloģijas pants. Viņa kristoloģija ieņem īpašu vietu šī panta vēsturē. Atanasijs ņem to ļoti nopietni un ar to apliecina Kristus personas vienību.. Vārdi “tapt” par cilvēku, “tapt” par miesu, iespējams, Atanasijam ir ar īpaši dziļu nozīmi, tomēr viņš tos interpretē tradicionāli paulīniskā nozīmē kā miesas “pieņemšanu”, kas tajā pašā laikā ir tik intensīva, ka var sacīt un ir jāsaka, ka “Logoss ir cilvēks”.. Gan Logoss, gan miesa saglabā savas īpašības, arī pat tad, kad tie veido dzīvu vienību. Katrā ziņā, uzsvars uz vienību ir viņa kristoloģijas pamatiezīme. Tas ir centrs, ap kuru visi viņa izteikumi ir izkārtojami, piemēram, kad viņš runā par “cilvēciskās dabas pieņemšanu” vai “miesā nākšanu” jeb “ietērpšanu”. Kad viņš runā par miesīgās dabas “pieņemšanu”, viņš to pamato ar Fil.2:7; tāpat, kad viņš lieto iem jošanas formulu, viņš to pamato ar Kol.2:9 (1:19).. Viņa kristoloģija balansē starp “tapšanu par miesu” un “iemājošanu miesā” kā templi.. Logoss patiesi “tapa” miesa. Tomēr Atanasijs tūlīt pat mēģināja to pasargāt no draudiem interpretēt tā, ka “tapšana” varētu būt pārmaiņa, paskaidrojot, ka “tapšana” ir “pieņemšana”. Tādējādi vienība Kristū ir spraiguma pilna vienība, no kā skaidri ir redzams, ka vienība un dualitāte Kristū ir katra par sevi meklējama, raugoties no atšķirīgiem aspektiem.

Atanasijs, aizstāvot Logoss-miesa kristoloģiju, oponē t.s. Logoss-cilvēks kristoloģijai, kura apgalvo vienīgi to, ka Logoss ienāca svētā cilvēkā, gluži kā Viņš ienāca praviešos, un nesaka, ka Viņš tapa cilvēks, kas savu miesu saņēmis no Marijas. Logoss-cilvēks kristoloģija uzdrīkstas apgalvot, ka Kristus ir ‘viens’ un dievišķais Logoss – ‘kas cits’. Stoiķi uzskatīja Logosu par visa universa dvēseli, un Atanasijs aizņemas šo ideju, protams, ar to atšķirību, ka viņam Logoss ir Persona. Logoss ir visu dominējošais un vienīgais visas eksistences princips un tādēļ visu izteikumu par Kristu priekšmets. Atanasija Kristus attēlojums ir ļoti izteikti fokusēts uz Logosu un šā attēlojuma iekšējā stuktūra ir pārāka par jebkuru simetrisku kristoloģisku formulu, kas Logosu un cilvēku nostāda uz vienāda līmeņa. Cilvēcisko daļu Kristū pārvalda Logoss, un tādēļ tas Kungs nav “Dievu-nesošs cilvēks”, bet gan “miesu-nesošs Logoss”.

Te mēs nonākam līdz t. s. Atanasija kristoloģijas problēmai. Proti, vai viņš uzskatīja, ka Kristus cilvēcība ietvēra sevī racionālu dvēseli, vai arī viņš domāja, ka Logoss ir ieņēmis tās vietu. Atanasijs pilnīgi skaidri nepiemin dvēseli, un arī parastais Kristus cilvēciskās dabas apraksts (“miesa” un “ķermenis”), šķiet, norāda uz to, ka Logoss ir ieņēmis racionālas dvē seles vietu.

Tomēr pietiekami skaidrs secinājums, ko mēs varam izdarīt, ir tas, ka Atanasijam tā Kunga “dvēsele” nav bijis “teoloģisks faktors”, t.i., tas nekļuva par principu, kuru viņš uzskatīja par nepieciešamu, lai izskaidrotu Kristus personu un darbu. Situācija kļūst saprotamāka pēc 362.gada, kad Aleksandrijas sinode panāca vienošanos, “ka Pestītājam nebija tāda miesa, kurai trūktu dvēseles, jūtu un saprāta. Jo ir neiespējami, ka tas Kungs mūsu dēļ tapa par cilvēku, kura miesai nav piemitis saprāts. Un tādēļ ne tikai miesas, bet arī dvēseles pestišana tika īstenota caur pašu Logosu”. Atanasijs bija šīs sinodes vadītājs, un ir parasts uzskatīt, ka viņš atbalstīja šo formulējumu un tātad vismaz no 362. gada atzina normālu cilvēcisku psihi Kristū. Tam apliecinājumu mēs saņemam no viņa vēlākajiem darbiem: tā kā “Pestītājs īsteni un visā patiesībā tapa cilvēks,” tad arī mūsu pestīšana ietver visu cilvēku, ar miesu un dvēseli”. Taču kā pētnieki atzīst, Atanasijs ir vienīgi formāli pieņēmis cilvēciskas dvēseles esamību (Kristū) un nav piešķīris tai nekādu būtisku teoloģisku nozīmi.

Tēmas: Aleksandrijas Atanasijs baznicas ticība Jēzus dievišķība Kristoloģija Kristus personas vienība Logos stoicisms strīdi par Kristu

Continue Reading

« Ko tieši nozīmē vārds “žēlastība”
Garīgā amata atjaunošana un baznīcas patiesā būtība »
                       

Ieskaties

Piecpadsmitais vakara priekšlasījums

Kā mēs varam uzzināt dievišķo likumu

Bērnu Kristība

Atklāj Svētā Vakarēdiena dziļāko jēgu

Par reliģiju vispār

Jautājums par baznīcas un garīgā amata attiecībām

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Kur mēs dzirdam Dievu? Kur mēs dzirdam Dievu?
    • e-refleksijas

    Kur mēs dzirdam Dievu?

  • Dzīve, kas dota dievbijīgiem kristiešiem Dzīve, kas dota dievbijīgiem kristiešiem
    • e-refleksijas

    Dzīve, kas dota dievbijīgiem kristiešiem

  • Laicīgais apsolījums un garīgais apsolījums Laicīgais apsolījums un garīgais apsolījums
    • e-apceres

    Laicīgais apsolījums un garīgais apsolījums

  • Mazu brīdi – un mūžība Mazu brīdi – un mūžība
    • e-apceres

    Mazu brīdi – un mūžība

  • Debesu valstības atslēgu piešķiršana Debesu valstības atslēgu piešķiršana
    • e-apceres

    Debesu valstības atslēgu piešķiršana

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Kristoloģijas uzdevums
  • Kristoloģiski norobežojumi
  • Atklāsmes grāmatas kristoloģijas apkopojums
  • Kristus dievišķums
  • Jēzus Kristus apliecināšana
  • Kalvina izpratne par svētdarīšanu
  • Jēzus pētniekus vienojošās kļūdas

Pēdējie komentāri

  • Roberto: “līdzībā es teiktu: .. suņi rej, bet karavāna iet tālāk.”
  • talyc: “…līdz ar luterāņu mācītāja Ulda Rožkalna aiziešanu mūžībā šķiet nomiris arī beidzamais klausāmais gabals tajā radio”
  • gviclo: “Starp citu, Holbeins ir pazīstams arī ar 1522. gada kokgriezumu "Luters kā Hercules Germanicuss ".”
  • talyc: “…apmērm tā? ,,Kurš gan spēj pretargumentēt e-kardināliem Vai pašam e-pāvestam? "Šie vārdi ir smagi, kas viņos var klausīties?"(Jņ.6:60) …Vai tā?”
  • Weenpatny: “Varbūt tas kaut kādā mērā aizskāra viņa (apustuliskā) statusa godu, un arī tas bija zināms, ka E-baznīcēni bija pazīstami kā…”

RSS e – POLEMIKA

  • Vai kremēt mirušo ir kristīga prakse?
  • Par LELB arhibīskapa kalpošanas laiku
  • Kāpēc "nomira" e-BAZNĪCAs forums?

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Mk.2:4
    Kad tie nevarēja pie Viņa klāt tikt ļaužu dēļ, tad tie atsedza jumtu tur, kur Viņš bija, un, uzplēsuši to, nolaida gultu, kurā triekas ķertais gulēja.

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-viktorīnas
  • e-ziņas

Tēmas

1. Mozus grāmatas skaidrojums animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Bībeles mācības studijas Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēku piedošana Ikdienas ar Pirmo Mozus grāmatu Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • whatsapp
  • RSS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2026