Vai Bībele ir drukātais Dievs?

“Vai var teikt, ka Bībele ir drukātais Dievs?” – jautāja kāds mūsu lasītājs. Vai tādējādi mācība par to, ka Bībele ir Dieva vārds, netiktu novesta līdz galējībai?

Pārdomas par to, cik daudz Bībele – Dieva Vārds – ir arī pats Dievs, visupirms, vēlos iesākt ar ideju, ka cilvēks ir arī viņa rakstīts teksts, jo tas pauž viņa domas un ir sava veida pašatklāsme (pašizpausme).

Kāda veida teksts (vārds) tad ir Bībele?

Ja es neesmu saticis, piemēram, Ilāru Plūmi 10 gadus, un nevaru nekādi klātienē viņu satikt un uzturēt ar viņu attiecības, tad man ir pieejami divi viņa tekstu veidi (t.i. viņa pašatklāsmes):

1. Ilāra Plūmes uzrakstītā grāmata;
2. sarakste ar Ilāru Plūmi Whastapp.

Attiecīgi, lai gan tie abi ir viņa rakstīti teksti, pirmo nekādi nevar saukt par attiecību veidošanu.

Tādēļ secinu, ka Bībele kaut kādā veidā (sv.Garā acīmredzot) ir tuvāk otrajam variantam, jo Bībelē Dievs veido attiecības ar cilvēkiem, nevis tikai sniedz informāciju.

Tupināt šīs pārdomas varam arī zinātniskās fantastikas stilā par cilvēka apziņas vai saprāta atdalīšanu no cilvēka.

Pieņemsim, cilvēks domā, ka patiesais viņš ir tikai viņa saprāts, viņa spēja apzināties savu eksistenci (un attiecīgi arī neeksistenci). Šīs mentālas kustības viņš ar tehnoloģijām spēj konstatēt ķermenī, nervos vai smadzenēs un netālā nākotnē mēģina tās digitalizēt līdzīgi kā vinila plates saturu pārnest datorā.

Un, bums, viņš ir kaut kādā programmatūrā, kā matricā, bet bez miesas.

Tā kāds varētu pat iztēloties pēcnāves (ārpusmiesas) dzīvi, līdzīgi kā izspēlēts dažās seriāla Black Mirror epizodēs, tādu pārcelšanos no fiziskā ķermeņa kādā digitālā (garīgā) avatārā (jaunā miesā) bezdzimumu (bez dabiskām vajadzībām) nemirstīgā (cik vien ilgi darbosies matrica) objektā.

Attiecīgi, turpinot šo ideju, ja Dievs, lai kas viņš būtu, gribētu sevi kaut kādā veidā darīt zināmu, viņam vajadzētu nodot savas domas (Vārdu) vai saprātu (Logosu).

Bet, tā kā tehnoloģijas bija gaužām zemā līmenī, citā realitātē Viņš sevi (savas domas, vārdus, saprātu) varēja pārcelt vienīgi iekaļot kā ķeburus akmenī.

Attiecīgi Bībele ir savā ziņā Dievs.

Protams, saskaņā ar hipotēzi, ka persona ir tikai un galvenokārt tās apziņa, bez miesas vai citādu visu citu lietu kopuma.

Jāpiebilst, ka šāds duālisms, par miesu kā dvēseles cietumu, pastāv daudzās filosofijās un reliģijās, kā arī ietekmējis kristietību.