Zirgu zellis un mācītājs

Kādu svētdienas rītu zirgu puisis atnāca uz baznīcu un izrādījās, ka viņš un mācītājs bija tur vienīgie.

Mācītājs jautāja zirgu zellim, vai viņš vēlas, lai notiktu dievkalpojums un sprediķis viņam vienam pašam.

Zirgu zellis atbildēja: “Es neesmu pārāk gudrs cilvēks, bet, kad es eju barot savus lopus un atnāk tikai viens, tad es viņu pabaroju.”

Un mācītājs teica viņam sprediķi. Pagāja viena stunda, pagāja divas un divas ar pus stundas. Mācītājs beidzot pabeidza savu sprediķi un pēc dievkalpojuma vaicāja savam vienīgajam klausītājam kā viņam patika sprediķis.

Zirgu zellis lēnām un apdomīgi atbildēja: “Ziniet, es neesmu pārāk gudrs cilvēks, bet, kad es eju barot savus lopus un atnāk tikai viens, tad es katrā ziņā neizbarotu viņam visus salmus.”