Svēto sadraudze

“Izsūdziet cits citam savus grēkus” (Jēk.5:16).

Tas, kas paliek vienatnē ar savu ļaunumu, paliek pilnīgi viens.

Var gadīties, ka kristieši paliek vieni, lai gan kopīgi svinējuši svētbrīdi, lūguši un bijuši kopīgā kalpošanā. Var notikt, ka pēdējais solis uz kopību neizdodas, tāpēc ka viņiem ir bijusi svēto un dievbijīgo kopība, bet nav bijis nesvēto un grēcinieku kopības.

Svēto sadraudze taču neļauj būt grēciniekam. Tāpēc ikvienam jāslēpj savs grēks no sevis paša un sabiedrības. Mēs nedrīkstam būt grēcinieki.

Neiedomājamas šausmas pārņem daudzus kristiešus, kad viņi pēkšņi svēto vidū atklājas kā patiesi grēcinieki. Bet mēs esam grēcinieki un tāpēc paliekam melos un māņos, vienatnē ar mūsu grēku.