Kā kristiešiem vajadzētu piepildīt laiku

“Nepiedzerieties vīna, no kā rodas izlaidība, bet topiet Gara pilni, kopīgi skandēdami psalmus, slavinājuma un garīgas dziesmas, dziedādami un spēlēdami savās sirdīs Kungam. Vienmēr par visu pateicieties Dievam un Tēvam mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdā. Pakļaujieties cits citam Kristus bijībā.” (Ef.5:18-21)

Mēs šai Rakstu vietā redzam, kā kristiešiem vajadzētu piepildīt laiku, ko viņiem ir devis Dievs: nevis ar grēcīgām un veltīgām lietām, bet ar to, kas nes godu viņu Dievam. Kristiešiem vajadzētu novērtēt, cik vērtīga ir viņu dzīve. Viņiem nevajadzētu ļauties šīs pasaules laiku nogalinošajām izklaidēm; viņu laiks viņiem ir pārāk vērtīgs, lai to pavadītu ar jokošanos un muļķībām.

Kristiešiem nevajadzētu sēdēt tur, kur sēž smējēji, kur vieni nogalina savu apziņu ar dzērieniem, bet citi noņem no savas mēles pieklājības saites un Dieva bailes. Ja kristieši tērē savu laiku vietās, kur cilvēki pulcējas, lai sniegtu savus elkdievības upurus miesai, kā viņi kādreiz par to atbildēs Dievam? Kad kāds pagānu imperators vakarā nevarēja atcerēties, ka dienas laikā būtu darījis laipnību, viņš raudāja: “Es atkal esmu pazaudējis vienu dienu!” Cik daudz vairāk kristiešiem vajadzētu novērtēt savu laiku kā tīru un vērtīgu labumu, to maksimāli izmantojot, zinot, ka kādu dienu viņi tiks lūgti sniegt atskaiti. Katra stunda ir sējas laiks, lai viņi varētu atrast bagātīgu ražu mūžībā.

Ak, lai mūsu žēlsirdīgais Dievs ļauj šai patiesībai atdzīvoties mūsu sirdīs. Jo kur ir kristieši, kas izpērk savu dārgo laiku, kā vajadzētu, saskaņā ar Dieva gribu? Kādus augļus mēs varam sagaidīt mūžībā, pamatojoties uz to, kā mēs pavadījām tik daudzas mirstīgās dzīves stundas? Kad mēs pulcējamies kopā ar citiem, vai mēs runājam par to vienu svarīgo lietu, vai arī mēs koncentrējamies uz šīs pasaules lietām? Kāpēc mēs klusējam par to, ko Tas Kungs ir darījis mūsu labā? Kāpēc mēs sūdzamies par to, cik slikti mums klājas, vai par to, cik maz naudas mēs nopelnām? Kāpēc mēs nerunājam savā starpā, kā teikts mūsu tekstā, “psalmos, himnās un garīgās dziesmās” (Ef.5:19)?

Svētais Pāvils dod mums pretlīdzekli tam visam, sakot: “Topiet Gara pilni!” (Ef.5:18) Gara dzīvība daudzos no mums ir apdzisusi, savukārt citos tā ir vismaz vareni apspiesta. Mute runā to, kas piepilda sirdi. Tā kā mums ir maz laika, mēs nedrīkstam novērst uzmanību no savas dvēseles glābšanas. Mēs izmantojam tik daudz stundu gulēšanai, ēšanai un dzeršanai, kā arī draudzīgām ciemošanās reizēm. Vai mums nevajadzētu atrast laiku lūgšanai, Dieva slavēšanai un Viņa Vārda izzināšanai, kas vienīgais mūs glābj? Padomājiet par laiku, ko pasaules bērni pavada, kalpojot saviem elkiem, savu acu vēlmēm un augstprātīgai dzīvei. Vai Visaugstākā bērniem būtu jāvelta mazāk laika, lai kalpotu savam Debesu Tēvam, kurš ir bagāts žēlastībā? Pirmie kristieši dzīvoja laikmetā, kad kristieši tika apspiesti un vajāti, bet mēs lasām par viņiem, ka viņi katru dienu bija vienā prātā ar lūgšanām un lūgumiem. Šī iemesla dēļ izpirksim laiku! Darīsim labu un nenogursim! Tādējādi arī mēs tad kādu dienu nemitīgi vāksim ražu.

Lai Jēzus Kristus palīdz mums visiem. Lai Viņš mums dod patiesu ticību un caur to visu mūsu grēku piedošanu. Lai Viņš dāvā mums Savu Svēto Garu un caur Viņu rada mūsos jaunu dzīvi. Visbeidzot, lai Viņš dod mums svētīgu nāvi un uzņem mūs Savas godības valstībā.