Lai aizvien lūdzam Dievu un nepagurstam

Kad cilvēks vairs netic Dieva žēlastībai, Viņa gribai un varai palīdzēt, tas pārstāj lūgt un gaidīt uz To Kungu un padodas ienaidniekam.

Ja es palieku pie Tā Kunga, tad man jāgatavojas gaidīt ilgi un pacietīgi. Mums tas, iespējams, šķitīs par ilgu, ka būsim gatavi sacīt: “Viss velti, vairs nav jēgas gaidīt palīdzību, jo es skaidri jūtu un saprotu, ka esmu nodots velna varā.” Ja cilvēks apstājas pie šāda secinājuma, tad, kā iepriekš sacīts, viņa lūgšana pārtrūkst.

Savu artavu tam piešķir mūsu miesas slinkums. Mēs pagurstam un pārstājam lūgt, ja tūlīt netopam uzklausīti, vai sākam dusmoties uz Kristu, ka Viņš mūs nevada tā, kā bijām iedomājušies. Jēzus “tiem stāstīja līdzību par to, ka tiem aizvien būs lūgt Dievu un nebūs pagurt” (Lk.18:1).

Līdzība bija par kādu cietu un neatsaucīgu tiesnesi, kas ilgstoši izvairījās no nabaga atraitnes un nepalīdzēja viņai, līdz beidzot, viņas lūgšanās nogurdināts, viņš sacīja pie sevis: “..lai gan es Dieva nebīstos un no cilvēkiem nekaunos, tomēr, lai viņa mani nemocītu, es gribu viņas lietu izlemt, citādi viņa vēl beigās nāks un man sitīs vaigā. Un Tas Kungs sacīja: vai dzirdējāt, ko netaisnais tiesnesis saka? Un Dievs lai nedotu tiesu Saviem izredzētiem, kas dienu un nakti Viņu piesauc, kaut gan Viņš vilcinās?” (Lk.18:2–7).

Šeit mēs vispirms dzirdam Kristus prātu, lai aizvien lūdzam Dievu un nepagurstam. Otrkārt, iemesls, kāpēc cilvēks pagurst, ir šis skatījums uz Dievu kā tiesnesi, kas nevēlas palīdzēt un vairās no mūsu lūgumiem. Treškārt, Kristus saka: pat ja Viņš būtu kā pieminētais tiesnesis un vilcinātos rīkoties, tomēr Viņš beigās neliegtu palīdzību un neļautu Saviem bērniem velti saukt un lūgties dienu un nakti. Bet kā saprast tiesneša vārdus: “..lai viņa mani nemocītu, es gribu viņas lietu izlemt, citādi viņa vēl beigās nāks un man sitīs vaigā.”?

Kas gudrs, lai saprot, kas prātīgs, lai ievēro! Pats Dievs kļūtu par meli, ja ļautu palikt kaunā mūsu lūgšanai un ticībai Viņa apsolījumiem. Dievs ir sacījis: “..piesauc Mani bēdu laikā, tad Es izglābšu tevi, un tev būs Mani godāt!” (Ps.50:15). Citādi Viņa gods un patiesība taptu iznīcināta, Dievs vairs nebūtu Dievs, ja nerīkotos saskaņā ar Saviem vārdiem.

Mosties un raksti to dziļi savā sirdī: ir pilnīgi neiespējami, ka dvēsele, kas lūdz To Kungu, kas ir visu izmēģinājusi un zaudējusi paļāvību saviem spēkiem, tomēr paliktu kaunā! Lai cik bēdīgi viss izskatītos, tomēr tā nenotiks, jo visam pamatā ir Tā Kunga dievišķā būtība, Viņa visvarenība, Viņa patiesība un uzticamība Viņa glābšanas cietoksnī.