Svētība pārbaudījumos

“Svētīts, kas tevi svētī.” [1.Moz.27:29]

Kad Īzāks ir pieminējis lāstu, tas ir, krustu un kārdinājumus, kas sekos šai lieliskajai un bagātīgajai svētībai, viņš piebilst un turpina: “Svētīts, kas tevi svētī.”

Tas ir, it kā viņš sacītu: ne visi jūs nolādēs un kārdinās; daudzi nāks pie jums, jūs svētīdami un gribēdami būt līdzdalīgi jūsu svētībā; tādi būs pārbaudījumu augļi, ja paliksit ticībā, – kā Kristus saka [Jņ.12:24]: “Patiesi, patiesi Es jums saku: ja kviešu grauds nekrīt zemē un nemirst, viņš paliek viens; bet, ja viņš mirst, viņš nes daudz augļu.”

Kristietis, kas ticis kārdināts un pārbaudīts, nes vairāk augļu nekā simts tādu kristiešu, kuri pārbaudījumus nav pieredzējuši.

Jo pārbaudījumos svētība pieaug, tā ka šāds cilvēks spēj daudzus mācīt, mierināt un ar labu padomu tiem palīdzēt gan miesīgās, gan garīgās lietās. Tā – Kristus grib sacīt – jūs pasaulē esat nolādēti, tomēr vienlaikus – arī piepildīti ar debesu svētību.