Sagaidīt nāvi ar seju pret debesīm

Franču revolūcijas laikā katoļu priesterim, dzērājam un inženierim piespriež nāvessodu.

Bende, pirms likt priestera galvu giljotīnā, paprasa, vai tas gribētu sagaidīt nāvi ar seju uz augšu, vai leju. Priesteris atbild, ka visu mūžu ir ticējis Dievam, savas ticības dēļ tagad arī mirst un ka nāves brīdī grib redzēt debesis, kurp dosies pēc mirkļa. Bende izpilda nāvinieka lūgumu. Giljotīnas asmens tiek pacelts, palaists un milzīgā ātrumā krīt lejup, tad piepeši apmēram sprīdi pirms priestera kakla apstājas. Klātesošie to uztver kā brīdinājuma zīmi un palaiž priesteri brīvībā.

Nākamo uz ešefotu ved dzērāju, kurš, tādus brīnumus saskatījies, protams, arī grib sagaidīt nāvi ar seju pret debesīm. Un tiešām, asmens apstājas tikai sprīdi no viņa kakla, un dzērājs tiek atlaists brīvībā.

Nākamais pēc kārtas ir inženieris, kurš arī nolemj sagaidīt nāvi ar seju uz augšu, jo visu mūžu ir bezbailīgi skatījies patiesībai acīs. Kad bende lēnām paceļ asmeni līdz giljotīnas augšai, inženieris iesaucas:

Pagaidi! Es redzu, kas tai giljotīnai ir par tehnisku problēmu!