Piesaukt Dieva Vārdu

“Un arī Setam piedzima dēls, un viņš nosauca tā vārdu: Ēnošs. Tas sāka piesaukt Dieva Vārdu.” [1.Moz.4:26]

Šeit nepārprotami tiek paskaidrots, ko nozīmē – kalpot Dievam, proti, piesaukt Tā Kunga vārdu. Tā ir tāda kalpošana Dievam, kādu prasa pirmā galdiņa baušļi, kuri dod pavēli attiecībā uz pareizu dievkalpojumu. Taču Tā Kunga piesaukšana ietver arī Dieva vārda sludināšanu, ticību jeb uzticēšanos Dievam, ticības apliecināšanu.

Kad nu Kaina dēļ Ādama namā bija radies samulsums, dievbijīgo dzimums pamazām sāka pulcēties un vairoties – pakāpeniski radās maza baznīca, kurā Ādams kā augstais priesteris visu pārvaldīja ar Dieva vārdu un šķīstu mācību.

Bet tas, ka Mozus saka: viņi sākuši piesaukt “Dieva Vārdu”, nevis “To Kungu”, norāda uz Kristu.

No Mozus sacītā – ka šajā laikā ļaudis sākuši piesaukt Tā Kunga Vārdu – varam secināt, ka Ādams, Ēnošs, Sets un viņu pēcnācēji ir mudinājuši ļaudis gaidīt pestīšanu, ticēt apsolījumam par sievas dzimumu un šajā pestīšanas cerībā uzveikt Kaina pēcnācēju viltības, krustu, vajāšanas, naidu, netaisnību utt., nešauboties par savu pestīšanu, bet pateicoties Dievam, kas nolēmis viņus reiz atpestīt ar šī sievas dzimuma palīdzību.