Uzbrukumi pāvestībai

Sākotnēji manus uzbrukumus pāvestībai izraisīja galvenokārt tas, ka pāvests lielījās, saukdams sevi par baznīcas galvu, un nolādēja visus, kuri negribēja atzīt viņa autoritāti un pakļauties tai.

Viņš apgalvoja: kaut arī Kristus ir baznīcas Galva, tomēr baznīcai ir vajadzīga arī laicīga galva šeit, uz zemes (ar to es labprāt būtu samierinājies, ja tikai pāvests būtu tīri un šķīsti mācījis Evaņģēliju, nevis aizstājis to ar cilvēku izdomātām blēņām un meliem); jā, pāvests piesavinājās varu pār kristīgo baznīcu un Svētajiem Rakstiem.

Neviens cits nedrīkstēja skaidrot Rakstus – tikai viņš ar savu ēzeļa galvu. Viņš darīja sevi par baznīcas kungu, bet par baznīcu teica, ka tā esot kundze un ķeizariene, kas valda pār Svētajiem Rakstiem, tātad Rakstiem tās priekšā esot jāpiekāpjas un tai jāpakļaujas. Tas nebija paciešams.

Vēl šodien mūsu pretinieki izmanto to pašu aizbildinājumu; tie atzīst, ka mūsu mācība ir pareiza, tomēr, ja pāvests to nav pieņēmis un apstiprinājis, arī viņi to noraida.