Lūgšanai ir trīs dažādas īpašības

“Es esmu pārāk niecīgs visas tās žēlastības un uzticības priekšā, ko Tu Savam kalpam esi parādījis.” [1.Moz.32:11]

Jo neklājas lūgt: kā farizejs saka: “Es gavēju divreiz nedēļā un dodu desmito tiesu no visiem saviem ienākumiem” [Lk.18:12]

Tādēļ mums jāseko Jēkaba piemēram, kas saka: “Es esmu pārāk niecīgs Tavas žēlastības priekšā,” itin kā gribētu sacīt: es neesmu tās žēlastības un uzticības cienīgs, kuru Tu man reiz esi parādījis toreiz vai arī parādīsi turpmāk, neatkarīgi no maniem nopelniem. Jo es neko nespēju nopelnīt, tādēļ nepaļaujos uz savu cienīgumu, bet uz Tavu apsolījumu un žēlsirdību.

Tāda ir godīga sirds un patiesa lūgšana.

Tā nu labai lūgšanai ir trīs dažādas īpašības, kas dara lūgšanu Dievam ļoti tīkamu un piešķir tai visjaukāko smaržu Dieva priekšā; šādai lūgšanai ir jātiek uzklausītai. Pirmā īpašība ir tāda, ka tu satver apsolījumu; otrkārt, tu savās bailēs tiec nonāvēts. Treškārt, tu pateicies Dievam un atzīsti, ka neesi neviena Viņa žēlastības darba cienīgs, bet lūdz un ceri, kaut saņemtu palīdzību Viņa žēlastības un žēlsirdības dēļ.

Mūsu paļāvībai nav jāsaistās ar Bauslību un tās darbiem, lai gan arī darbi ir vajadzīgi; ir jāpaļaujas uz Dieva žēlsirdību un uzticību. Tad lūgšana un nopūtas ir zelta vērts upuris.