144 tūkstoši

Atklāsmes grāmatā skaitlis 144000 tiek lietots kā skaitlisks, simbolisks apzīmējums karojošajai Baznīcai uz zemes (Atkl.7:4; 14:1, 3). Šis skaitlis ir radies aprēķinu rezultātā un nav tikai kāda iztēles auglis. Aprēķina avots ir Vecā Derība, un tas tiek skaidrots pašā Atklāsmes grāmatā.

Saskaņā ar Atkl.7:4–8 skaitlis rodas, reizinot 12000 ar divpadsmit, respektīvi, pa 12 tūkstošiem no katras no divpadsmit Israēla ciltīm. Lai gan skaitlim “divpadsmit” ir pamatojums Vecajā Derībā, taču nav tradīcijas, saskaņā ar kuru 12 tūkstošiem būtu jānāk no katras no divpadsmit Israēla ciltīm.¹ Tomēr ir līdzīga tradīcija – tā saistīta ar skaitli 1000 no katras no divpadsmit ciltīm: 4.Moz.31:4–6 Mozus izvēlējās 1000 kaujiniekus no divpadsmit ciltīm, veidojot 12 tūkstošu karaspēku cīņai pret midiāniešiem. Šāda tradīcija par 1000 no katras cilts ar kopējo skaitu 12000 tika pārņemta arī Kumrānas kopienā, jo tas bija ķēniņa sardzes skaits, kā to iztēlojās Tempļa tīstokļa autors.

Jānim dāvātā vīzija laikam bija pirmais skaitļa 12000 no katras cilts lietojuma gadījums, kopā veidojot skaitli 144000 – kā Dieva ļaužu karaspēka lielumu. Kā bija radies šāds skaitļa 12000 lietojums? Kamēr mazākais skaitlis 1000 no katras no divpadsmit ciltīm varēja atainot visu Israēlu kaujā (kā gadījumā ar karu pret midiāniešiem, 4. Moz. 31:5) vai arī simbolizēt visu Dieva ļaužu elitāro daļu (kā gadījumā ar Kumrānas kopienā iztēloto uzticamās sardzes skaitu), daudz lielākais skaitlis ar 12000 no katras cilts tika izvēlēts, lai simbolizētu visu Dieva ļaužu kopumu uz zemes – karojošo Baznīcu Atkl.7:4 un 14:1, 3.

Pētot citas Atklāsmes grāmatas daļas, var uzzināt, kā radusies tradīcija par skaitļa 12000 reizinājumu ar divpadsmit, veidojot summu 144000. Divpadsmit ir pamata skaitlis, kas Atklāsmes grāmatā pārstāvnieciskā veidā tiek attiecināts uz Baznīcu vai Dieva ļaudīm. Atkl.4:4 divdesmit četri vecajie Dieva priekšā debesīs pārstāv Vecās Derības Baznīcu un Jaunās Derības Dieva ļaudis – tie ir divpadsmit cilšu tēvi plus divpadsmit apustuļi. Atklāsmes grāmatas 12. nodaļā sieva sākumā tēlaini simbolizē Dieva ļaudis Vecajā Derībā (12:1–6) un vēlāk (pēc Bērna dzimšanas un debesbraukšanas) – arī Jaunās Derības Baznīcu (Atkl.12:13–18). Lai šādā veidā simbolizētu Dieva ļaudis, viņai galvā ir likts divpadsmit zvaigžņu vainags (Atkl.12:1). Atkl.21:9–17 svētajai pilsētai Jeruzālemei, t. i., Kristus līgavai, mūros ir divpadsmit vārti un divpadsmit pamati, uz kuriem šis mūris balstās. Uz vārtiem ir rakstīti divpadsmit Israēla cilšu vārdi (Atkl.21:12), un uz pamatiem ir rakstīti divpadsmit apustuļu vārdi (Atkl.21:14). Tādējādi pirmais pamata skaitlis, no kura ir atvasināts cipars 144000, ir “divpadsmit”.

Skaitlis “divpadsmit kvadrātā” (divpadsmit reiz divpadsmit) ir 144. Atkl. 21:9–17 aprakstītā svētā pilsēta Jeruzāleme “celta četrstūrī”, respektīvi, tās garums un platums bija divpadsmit tūkstoš stadiju, tā ka pilsētas laukums ir 144000000 kvadrātstadiju.² Pilsētas sienas izmērs ir 144 olektis (Atkl.21:17). Tādējādi otrais skaitlis, kurš var palīdzēt noteikt skaitļa 144000 izcelsmi, ir skaitlis 144, kas rodas no skaitļa “divpadsmit” kvadrātā (divpadsmit reiz divpadsmit, piemēram, divpadsmit vārdi un divpadsmit pamata akmeņi, Atkl.21:12–14).

Trešais skaitlis, kurš ir saistīts ar 144000 izcelsmi, ir 1000. Lai gan tā lietojums pamatojas bibliskajā tradīcijā³, tomēr saistību ar 144000 vairāk nosaka tā lietojums Atklāsmes grāmatā. Atklāsmes grāmatā tas ir sastopams tikai vienu reizi, taču šis gadījums ir īpaši nozīmīgs. Atkl.20:1–6 tūkstoš gadu periods (millennium) tiek nosaukts kā laiks, kurā Sātans tiek saistīts un iemests bezdibenī. Vecajā Derībā skaitlis 1000 norāda pilnību vai pabeigtību attiecībā uz dabisku mūžu un laika posmiem uz zemes.⁴ Tūkstoš reižu 144 ir 144000. Tādējādi 144000 rodas, sākumā ņemot divpadsmit kvadrātā un tad rezultātu (144) sareizinot ar 1000.

Tātad trīs skaitļi, kas ir saistīti ar 144000 veidošanu, ir 12, 144 un 1000. Šiem trim skaitļiem ir simboliska nozīme, kas teoloģiskā veidā ir saistīta ar Baznīcu un tās misiju uz zemes. “Divpadsmit” simbolizē Baznīcu pārstāvnieciskā veidā, modelējot to saistībā ar divpadsmit Israēla cilšu divpadsmit tēviem jeb patriarhiem un pēc tam arī saistībā ar divpadsmit apustuļiem (Atkl.4:4; 21:12–14). Skaitlis 144 simbolizē un pārstāv Dieva ļaudis Viņa svētajā mājoklī, svētajā Jeruzālemes pilsētā – jaunajā zemē un jaunajās debesīs. Šis nākamības stāvoklis jau tagad, ticībā, ir tagadnes cerības realitāte (Atkl.21:15–17). Un skaitlis 1000 simbolizē visu laikaposmu, kurā Jaunās Derības Baznīca uz zemes turpinās savu liecināšanas misiju. Tas ir laiks, kurā Sātans ir saistīts no Kristus debesbraukšanas līdz pat pēdējai kaujai tieši pirms Kristus atgriešanās šīs pasaules galā (kauja, kas tiek saukta Harmagedona [16:12–16], tiek minēta arī kā kauja starp Gogu un Magogu, Atkl.20:7–10). Tādējādi rezultāta skaitlis 14000 simbolizē karojošo Baznīcu – Dieva mājokli šeit, uz zemes, karojošo Baznīcu, kuras pamats ir divpadsmit apustuļi (Ef.2:20), divpadsmit Israēla patriarhu mantinieki. Un laiks, kas ir atvēlēts Baznīcai tās misijas pabeigšanai, tiek simboliski attēlots ar tūkstoš gadiem – Jaunās Derības laikmetu.

Skaitlis 12000, kas atbilst katrai no divpadsmit ciltīm Atkl.7:4–8, var tikt saistīts arī ar svētās Jeruzālemes pilsētas izmēriem, kura jaunajā zemē un jaunajās debesīs tiek raksturota kā 12000 stadiju plata, gara un augsta (21:16).⁵ Ja šo skaitli sareizina ar divpadsmit vārtiem svētās pilsētas mūros (vai ar divpadsmit cilšu divpadsmit vārdiem, kuri ir rakstīti uz divpadsmit vārtiem; vai ar divpadsmit pamatakmeņiem, uz kuriem ir divpadsmit apustuļu vārdi), rezultāts ir 144000.

Tādējādi 144000 ir skaitlis, kas atvasināts no Atklāsmes grāmatā lietotiem cipariem, tiem ir garīga un teoloģiska nozīme.