Skip to content
16. jūnijs, 2026
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • whatsapp
  • RSS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-Ticība
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

282. Kādēļ pievienot Svētajai Lūgšanai vārdus "kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem"?

  • Sākums
  • Tā Kunga Vakarēdiena noslēpums
  • e-apceres

Tā Kunga Vakarēdiena noslēpums

Karls F. V. Valters

“Un, maizi ņēmis, Viņš pateicās, pārlauza to un tiem to deva, sacīdams: “Tā ir Mana miesa, kas par jums top dota. To dariet Mani pieminēdami!” Tāpat arī biķeri pēc vakarēdiena, sacīdams: “Šis biķeris ir jaunā derība Manās asinīs, kas par jums top izlietas.” [Lk.22:19-20]

Tā Kunga Vakarēdiena noslēpums

Tā Kunga Vakarēdiena noslēpums nav tāds, ka Kristus miesa un asinis iedarbojas kā miesīgas zāles, kas padara cilvēku veselīgu. Tāpat daudzi iedomājas, ka Kristus miesa un asinis sajaucas ar mūsu miesu un asinīm, svētījot mūs līdzīgi kā vērtīgs potzars ļauj savvaļas kokam nest cildenus augļus, un iestādot mūsos augšāmcelšanās dīgli, lai tad tas pieaugot padarītu mūs nemirstīgus un debešķīgus. Nē, šī noslēpuma nozīme ir pavisam cita. Kad Glābējs saka: “Ņemiet un ēdiet, tā ir Mana miesa, kas par jums top dota; šīs ir Manas asinis, kas par jums top izlietas,” Viņš parāda, ka, lai gan mēs miesīgi ēdam Debesu ēdienu un dzērienu no Viņa dievišķās miesas un asinīm, mēs to darām, lai mūsu dvēsele un ticība, nevis ķermenis, tiktu pabarotas un stiprinātas. Kristus miesas un asiņu saņemšanai vajadzētu padarīt mūs par Viņa Gara dalībniekiem, jo, kā raksta Pāvils, Svētajā Vakarēdienā “ar vienu Garu mēs visi esam dzirdināti” [1.Kor.12:13]. Kad Kristus saka: “kas par jums top dota” un “kas par jums top izlietas”, Viņš mums uzsver, ka vissvarīgākais Viņa Vakarēdienā nav Viņa miesas un asiņu klātbūtne, bet gan tas, ka tā ir miesa, kas tika nodota nāvē par mums un asinis, kas tika izlietas par mums. Tāpēc frāze “par jums” ir Svētā Vakarēdienā ietvertā žēlastības noslēpuma atslēga.

Ar vārdiem “par jums dota” un “par jums izlietas” Kristus parāda, ka šī Sakramenta lietošana ir atkarīga nevis no ēšanas un dzeršanas ar muti, bet gan no tā, vai mēs apzināmies un ticam, ka miesa un asinis, ko esam saņēmuši, ir dotas un izlietas par mums. Vārdi “par jums” aicina mūs stingrā ticībā attiecināt uz sevi Kristus upura nāvi. Tāpēc mūsu Mazajā katehismā teikts:

Ēšana un dzeršana to gan nedara, bet vārdi, kas še minēti: “par jums dota” un “izlietas grēku piedošanai”. .. jo vārdi “par jums” prasa ticīgas sirdis.

Šie vārdi pieprasa mūsu ticību un stiprina to tikpat krāšņi kā viss, kas ietverts Vecajā un Jaunajā Derībā. Kristietim nav grūti noticēt, ka pasaule ir samierināta ar Dievu, izpirkta un izglābta caur Kristus upuri pie krusta. Tas ir skaidri rakstīts Svētajos Rakstos. Bet kristietim ir ļoti grūti noticēt, ka šī samierināšanās, šī glābšana un šī pestīšana attiecas uz viņu personīgi, jo viņš neatrod savu vārdu Rakstos (un patiešām daudzi cilvēki, kas ir izpirkti, netiek glābti). Ja kristietis nejūt, ka viņā darbojas Svētā Gara žēlastība, bet tā vietā savā sirdī jūt grēka kustības un bauslības spēcīgos draudus, viņam ir ārkārtīgi grūti noticēt, ka Kristus viņu ir samierinājis ar Dievu, ka par viņu ir nomaksāts viss viņa grēku parāds, un ka viņš ir izglābts. Turklāt viņam šķiet gandrīz neiespējami sevi mierināt attiecībā uz grēku, Bauslību, nāvi, tiesu, Dieva dusmām, sātanu un elli.

Bet, kas gan var būt spēcīgāks, mierinošāks un godības pilnāks līdzeklis, lai padarītu šaubīgu kristieti par pārliecinātu, kā tas, ja viņam tiek dota Kristus miesa un asinis ar stingru iedrošinājumu, ka viņam ir jāņem, jāēd un jādzer, jo tās ir dotas viņa grēku piedošanai, kā izpirkuma maksa par viņu, lai viņu atbrīvotu un glābtu! Viņa šaubas, piedaloties Svētajā Vakarēdienā, ir jānoslāpē. Jo tur izpirkšana, ko mūsu Kungs ir paveicis par visiem, viņam tiek dota personīgi un individuāli un tā ir apzīmogota ar visgodpilnāko un drošāko apsolījumu, kāds vien ir Debesīs un virs zemes.

Tēmas: debesu barība Dieva noslēpums Mazais katehisms miesīgas zāles noslēpuma atslēga Svētais Vakarēdiens Tā Kunga mielasts Vakarēdiena lietošana

Continue Reading

« Taisnība
Kristus kalpošana un kristiešu kalpošana »
                       

Ieskaties

Dieva eņģeļi

Dievs ir Cilvēks tapis

Velna bērns allaž evaņģēlijā meklē savu labumu

Nē, - Kristiešiem nav jābūt mīļiem!

Negrozāms darbs

Ticībā, ne skatīšanā

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Dievbērnības galvenais raksturlielums Dievbērnības galvenais raksturlielums
    • e-refleksijas

    Dievbērnības galvenais raksturlielums

  • Zvērēt pie Dieva Zvērēt pie Dieva
    • e-apceres

    Zvērēt pie Dieva

  • Kāpēc cilvēki atsakās no Dieva aicinājuma? Kāpēc cilvēki atsakās no Dieva aicinājuma?
    • e-apceres

    Kāpēc cilvēki atsakās no Dieva aicinājuma?

  • Ko nozīmē "piedzimt no jauna"? Ko nozīmē “piedzimt no jauna”?
    • e-apceres

    Ko nozīmē “piedzimt no jauna”?

  • Iedzimtā grēka cēlonis Iedzimtā grēka cēlonis
    • e-raksti

    Iedzimtā grēka cēlonis

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Kas ir Vakarēdiena ārējie atribūti?
  • Kāda nozīme ir Vakarēdiena sakramentam?
  • Svētais Vakarēdiens ir Dieva galds
  • Kas ir iestādījis Svētā Vakarēdiena sakramentu?
  • Kas ir Svētais Vakarēdiens?
  • Kā suns zina ko ēdis
  • Vai apjēdz ko Tu ēd?

Pēdējie komentāri

  • martinsz: “Jā, pēdējā laikā patiesi vērojama liela reformēto baptistu aktivitāte. Manuprāt tas lielā mērā varētu būt Džona Makartura, Džona Paipera nopelns…”
  • Roberto: “līdzībā es teiktu: .. suņi rej, bet karavāna iet tālāk.”
  • talyc: “…līdz ar luterāņu mācītāja Ulda Rožkalna aiziešanu mūžībā šķiet nomiris arī beidzamais klausāmais gabals tajā radio”
  • gviclo: “Starp citu, Holbeins ir pazīstams arī ar 1522. gada kokgriezumu "Luters kā Hercules Germanicuss ".”
  • talyc: “…apmērm tā? ,,Kurš gan spēj pretargumentēt e-kardināliem Vai pašam e-pāvestam? "Šie vārdi ir smagi, kas viņos var klausīties?"(Jņ.6:60) …Vai tā?”

RSS e – POLEMIKA

  • Vai kremēt mirušo ir kristīga prakse?
  • Par LELB arhibīskapa kalpošanas laiku
  • Kāpēc "nomira" e-BAZNĪCAs forums?

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • 1.Jņ.5:18
    Ikviens, kas no Dieva dzimis, negrēko, bet tas, kas no Dieva dzimis, pasargā sevi, un ļaunais neaizskar viņu.

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-viktorīnas
  • e-ziņas

Tēmas

1. Mozus grāmatas skaidrojums animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Bībeles mācības studijas Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēku piedošana Ikdienas ar Pirmo Mozus grāmatu Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • whatsapp
  • RSS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2026