Taisns un bezvainīgs

“Noa bija taisns un bezvainīgs vīrs savā ciltī, jo vadīja savas gaitas ar Dievu.” [1.Moz.6:9]

Noa tiek saukts par taisnu pirmā Bauslības galdiņa dēļ [2.Moz.20:3-8], savukārt par dievbijīgu – otrā galdiņa dēļ [2.Moz.20:12-17]. Par taisnu viņš tiek saukts ticības dēļ – jo visupirms viņš ir ticējis kopīgajam apsolījumam par sievas dzimumu; un tālāk – viņš ir ticējis arī īpašajam apsolījumam, kas dots tikai viņam, proti, ka pasaule tiks iznīcināta grēku plūdos, un tikai Noas dzimums tiks uzturēts. Savukārt par dievbijīgu Noa tiek saukts tādēļ, ka viņš dzīvojis dievbijībā, sargājies no slepkavošanas un citiem grēkiem, ar kādiem bezdievji noziedzās pret savām sirdsapziņām, un nav apgrēkojies, redzēdams, ka paši slavenākie, gudrākie un šķietami svētākie ļaudis dara tādas lietas.

Jo būt taisnam un dievbijīgam – tās ir privāta tikuma liecības, bet vadīt gaitas ar Dievu – tā ir publiska lieta, proti – nest Dieva lietas pasaules priekšā, mācīt Dieva Vārdu un pareizu kalpošanu utt. Tā nu Noa ne tikai pats ir bijis dievbijīgs un taisns, bet ir bijis arī apliecinātājs un pastāvīgs sludinātājs, kas atklāti mācījis citiem par Dieva apsolījumiem un draudiem, darījis un cietis visu, ko nākas darīt un ciest tam, kas pilda publisku amatu, turklāt dzīvodams šajos visļaunākajos un aplamākajos laikos.