Dzīvības sargāšana

Tev nebūs nokaut.

Mārtiņš Luters savā Mazajā katehismā to paskaidro šādi:

Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka savam tuvākajam nekādu miesas kaiti nedz vainu nedarām, bet tam palīdzam un kalpojam visās miesas bēdās.

Dievs šajā bauslī mums aizliedz atņemt dzīvību tuvākajam, taču tas neattiecas uz laicīgo varu, jo tai ir tiesības sodīt ļaundarus arī ar nāvi. Luters, pamatojoties uz Kristus Kalna sprediķa vārdiem, saka, ka Dievs mums ir aizliedzis “nogalināt ar roku, sirdi, muti, zīmēm, vaibstiem vai ar palīdzību un padomu.”

Nelaime ir tā, ka mums jādzīvo cilvēku vidū, kuri mums dara pāri. Tas savukārt rada mūsos dusmas un vēlēšanos atriebties, kas var novest pat pie slepkavības.

Tāpēc Dievs iejaucas un ar šo bausli “grib ikvienu sargāt, atbrīvot un atstāt mierā no cita cilvēka nozieguma un vardarbības, un celt šo bausli ap tuvāko kā mūri, cietoksni un patvērumu, lai viņam miesīgi nevarētu darīt ļaunu un kaitēt.” Īpaši mums jāmācās savaldīt savas dusmas pret mūsu ienaidniekiem, visiem tiem, kas vēl un dara mums ļaunu.

Lielajā Katehismā Luters saka, ka šis bauslis nozīme ne tikai sargāt savas rokas no varas darbiem, bet arī mēli no kūdīšanas uz tiem. Tāpat būtu jāsargās jebkādā veidā aizvainot citus un turēt sirdi dusmas pret kādu. Dusmoties vai būt bargi mēs varam tikai tad, ja mūsu pienākums to prasa, bet nekad personisku apsvērumu dēļ.

Šo bausli pārkāpj arī tie, kuri nepalīdz otram nelaimē vai briesmās. Tas attiecas uz visiem, kuriem ir vajadzīga palīdzība. Ja mēs redzam, ka kāds ir trūkumā, kāds ir slims, kādam tiek darīts pāri, un mēs nepalīdzam šiem cilvēkiem, tad mēs pārkāpjam piekto bausli. Tā, piemēram, par abortu vienādi atbildīga ir gan māte, gan ārsts, gan slimnīcas vadība, gan arī pats veselības ministrs, proti, visi tie, kuru kompetence ietilpst sargāt dzīvību, bet kuri to nedara.

Ir uzskats, ka Rietumu medicīna ir izveidojusies kā mēģinājums piepildīt piekto bausli – sargāt dzīvību un rūpēties par to, tomēr gadījumā, kad tā savus sasniegumus izmanto, lai dzīvību iznīcinātu, tā ir atklāti velnišķīga. Tas pats attiecas arī uz dažādajiem netradicionālajiem dziedniecības veidiem (piemēram, akupunktūru, ekstrasensu dziedināšanām u.c.), kad šo dziedniecības veidu praktizētāji, nespējot paredzēt savas rīcības sekas uz cilvēka dvēseli un miesu, apdraud cilvēku garīgo un fizisko veselību.

Īpaša loma dzīvības sargāšanā ir arī skolotājiem un politiķiem, jo no tā, ko viņi māca un kādus likumus pieņem, ir atkarīga cilvēku drošība, veselība un labklājība.

Tas pats būtu sakāms arī par policistiem un visiem, kas rūpējas par sabiedrisko drošību un kārtību.

Visas organizācijas, kas cenšas rūpēties par cilvēku veselību un dzīvību ir atbalstāmas gan privāti, gan valsts līmeni, radot tām atvieglojumus un pabalstot tās ar līdzekļiem. Tas ir labs un Dievam patīkams darbs.