Atpazīsti sevī luterāni

Tu esi luterānis, ja:

• oficiālo baznīcas liturģiju, kas dievkalpojumā vienmēr strikti tiek ievērota, dziļi iekšienē izjūti kā sava veida ciešanas par taviem grēkiem;
• vari pateikt, vai kāds ir vai nav atnācis uz dievkalpojumu, vienkārši paraugoties uz viņu vietām baznīcā;
• dzirdēdams patiešām smieklīgu joku sprediķī, tu smaidi, cik vien skaļi vari;
• pēc ikkatrām pārmaiņām tev liekas, ka pa vecam bija labāk;
• tavas draudzes budžetā ir sadaļa “kafija” un “cepumi”;
• vienpadsmitais bauslis tavā draudzē ir “Tev nebūs darīt tā, kā tas nekad iepriekš nav darīts”;
• neveido acu kontaktu ar jaunienācēju baznīcā, jo tev liekas, ka tas nav pieklājīgi;
• sveicini jaunienācēju baznīcā ar vārdiem “Atvainojos, bet jūs sēžat manā vietā”;
• tavas draudzes tikšanās nav pilnvērtīga, ja tā bijusi īsāka par trim stundām;
• tavuprāt, ikviena tikšanās jāsāk un jābeidz ar lūgšanu – pat ārpus baznīcas;
• lai atvadītos, tev ir vajadzīgas 10 minūtes;
• mūsdienīga baznīcas dziesma nozīmē dziesmu, kas sacerēta pēc 1800. gada;
• dziesmu “Ak celies, topi gaismota” tu dziedi sēdus;
• neaplaudē korim vai muzikāliem priekšnesumiem baznīcā, lai neraisītu to izpildītājos lepnību un iedomību;
• ikvienu lūgumu kādam tu sāc ar vārdiem “Ja tas tev nav pārāk grūti”;
• tevī vienmēr ir nepārvarama vēlme apsēsties aizmugurējās rindās;
• tavās mājās ir nekārtība, jo tu esi “izglābts ar žēlastību”, nevis ar darbiem;
• nonācis evaņģēliskā pasākumā, slavēšanas laikā tu pacel rokas… jostasvietas augstumā;
• vari pasacīt galda lūgšanu vienā elpas vilcienā un vienīgā galda lūgšana, ko tu zini, ir “Nāc, Kungs Jēzu”;
• jūties vainīgs par to, ka nejūties vainīgs;
• tavi baptistu draugi tevi uzskata par katoli, bet katoļu draugi – par baptistu.