Dzīve klusēšanas reglamenta klosterī

Kāds priesteris nolemj iestāties klosterī, kurā jāievēro ļoti strikts klusēšanas reglaments.

Abats, izklāstot klostera noteikumus, jaunajam mūkam paskaidro, ka ik pēc desmit gadu klusēšanas viņš drīkst pateikt tikai divus vārdus.

Pēc pirmajiem desmit gadiem abats vaicā mūkam, ko viņš vēlētos sacīt. “Gulta cieta!” atbild mūks, un abats to pieraksta savā piezīmju grāmatā.

Kad pagājuši nākamie desmit gadi, mūks atkal drīkst pateikt divus vārdus. Viņš vēršas pie abata:

Ēdiens slikts!

Abats to pieraksta.

Vēl pēc desmit gadiem mūks uzmeklē abatu un paziņo:

Es aizeju!

Abats atbild:

Tas mani nepārsteidz. Mani pieraksti liecina, ka pēdējos trīsdesmit gadus jūs neesat darījis neko citu, kā vien sūdzējies.