Pieaugot kopā

Mēs runājam viens ar otru tās palīdzības dēļ, kas vajadzīga abiem.

Mēs iedrošinām viens otru uz ceļu, kuru Kristus mums aicina iet. Mēs brīdinām viens otru no nepaklausības, kas ir mūsu pazušana. Mēs esam maigi viens ar otru un arī stingri, jo zinām par Dieva labestību un par Dieva nopietnību.

Kāpēc mums būtu jābaidās vienam no otra, ja mums abiem ir jābaidās vienīgi no Dieva? Kāpēc mums jādomā, ka brālis mūs nesapratīs, ja paši ļoti labi saprotam, kad kāds mums varbūt neveiklos vārdos izsaka Dieva mierinājumu vai Viņa brīdinājumu? Vai arī domājam, ka pasaulē ir tikai viens vienīgs cilvēks, kuram vajadzīgs mierinājums un brīdinājums? Kāpēc tad Dievs mums ir dāvājis kristīgo kopību?