Dieva varenā grēku piedošanas dāvana jums

Šeit attēlotais jaunais cilvēks nes smagu nastu. Šis jaunais cilvēks bija izdarījis daudz kā tāda, kas, atgriežoties mājās pie sava tēva, lika viņam justies vainīgam. Viņš nebija pārliecināts, ka tēvs viņam piedos un pieņems viņu atpakaļ. “Tēvs, es esmu grēkojis pret debesīm un pret tevi, es vairs neesmu cienīgs, ka mani sauc par tavu dēlu” (Lk.15:18–19).

Tāpat arī jūs savā dzīvē varbūt esat nesuši vai joprojām uz saviem pleciem nesat briesmīgu nastu. Kad jūsu vainas apziņa vai nožēla liek jums šaubīties, vai jums var tikt piedots, atgriezieties pie šiem Apustuļu ticības apliecības vārdiem: “Es ticu uz.. grēku piedošanu”. Tāpat kā šis jaunais cilvēks jūs, iespējams, neizjūtat siltas pašvērtības sajūtas vai nebaudāt piedotu grēku apziņu. Taču ar šiem Apustuļu ticības apliecības vārdiem jūs apliecināt, ka, par spīti ieilgušajai vainas apziņai un kaunam, jūs ticat, ka visi jūsu grēki ir piedoti, jo Dievs, jūsu Debesu Tēvs, tā to ir paziņojis.

JŪSU DEBESU TĒVS PIEŅEM JŪS, TĀPAT KĀ ŠIS TĒVS PIEŅĒMA ATPAKAĻ SAVU DĒLU!

Izlasiet Lūkas evaņģēlija 15:11–31. Tad padomājiet par šo:

• Jaunais cilvēks koncentrējās uz saviem grēkiem. Tāpat kā šim jaunajam cilvēkam, iespējams, arī jums vieglāk ir koncentrēties uz jūsu nožēlas izjūtām. Turpretī Dievs, jūsu Debesu Tēvs, koncentrē savu uzmanību uz jums (Ps.121), ar prieku sniedzot jums piedošanu un piedāvājot izlīgumu!
• Jaunais cilvēks bija pārliecināts, ka viņš vairs nav cienīgs, lai viņu sauktu par dēlu. Tēvs ātri atdeva dēlam to vietu, ko viņš bija zaudējis (Lk.15:22-24). Iespējams, ka jūs nejūtaties pietiekami cienīgs, lai būtu Dieva bērns. Taču Dievs teic, ka jūs un citi kristieši, jūs “visi ticēdami uz Jēzu Kristu esat Dieva bērni” (Gal. 3:26). Tādā veidā Dievs Tēvs jums ir devis visas tiesības uz Viņa mantojumu debesīs! (Rom.8:15-17; Tit.3:5-7; 1.Pēt.1:3-5).
• Jaunā cilvēka brālis bija greizsirdīgs un domāja, ka jaunais cilvēks nav pelnījis piedošanu. Taču tēvs priecājās, saņemot atpakaļ savu bērnu (Lk.15:25-30). Tāpat arī cilvēki jūsu dzīvē, kas zina jūsu grēkus, iespējams, domā, ka jums piedošana nepienākas. Taču jūsu Debesu Tēva spēcīgais solījuma Vārds ir nozīmīgāks par jebkādu iebildumu, ko kāds varētu pret jums celt: “Tad nu tiem, kas ir Kristū Jēzū, vairs nav nekādas pazudināšanas” (Rom.8:1).

Pamanīsiet, ka jaunais cilvēks ātri aptvēra to, ka viņam vairs nav jābaidās no sava mīlošā tēva. Jums tāpat nav jābaidās no jūsu mīlošā Debesu Tēva, jo visi jūsu grēki ir pilnībā piedoti caur Jēzus Kristus asiņaino nāvi un brīnišķo augšāmcelšanos (Jņ.3:16-17; 2.Kor.5:21; 1.Jņ.2:2).

KAD ŠAUBĀTIES, RAUGIETIES UZ JŪSU DEBESU TĒVA ŽĒLASTĪBAS IZPAUSMĒM UN PIEDOŠANU!

Kad vien šis jaunais cilvēks juta vainas sāpes par savu pagātni, viņam vajadzēja vienīgi paskatīties uz viņa tēva mīlestības izpausmēm, lai atgūtu pārliecību par piedošanu un atjaunoto piederību tēva namam. Citiem vārdiem sakot, šis jaunais cilvēks varēja rast pārliecību nevis savās iekšējās sajūtās, bet gan sava tēva piedošanas vārdos (Lk.15:24), uzdāvinātajos jaunajos tērpos (Lk.15:22) un dāsnajā svinību mielastā (Lk.15:23). Šīs lietas nozīmēja to, ka dēls ir pilnībā pieņemts atpakaļ, neskatoties uz to, kādu nožēlu viņš joprojām juta pats sevī!

Dieva varenā grēku piedošanas dāvana jums ir tieši tāda pati. Kad jūs lūkojaties sevī, iespējams, ka tur atradīsiet vienīgi vainas apziņu un nožēlu. Pārliecība un drošība par piedošanu nav rodama tajā, kā jūs jūtaties; tā ir atrodama jūsu Debesu Tēva Vārdos. Tāpat kā šī jaunā cilvēka tēvs, jūsu Debesu Tēvs arī jums ir dāvinājis jaunas drānas kristībā (Gal.3:27) un dāvājis grēku piedošanu caur Savas miesas un asiņu mielastu — Svētajā Vakarēdienā (Mt.26:26–28). Caur šīm dāvanām jūsu Debesu Tēvs saka jums, ka jūsu grēki ir pilnībā piedoti, neskatoties uz to, kādu nožēlu joprojām izjūtat, un jūs esat Viņa pilnībā pieņemtais un mīlētais bērns. Jūs un visi kristieši Apustuļu ticības apliecībā varat līksmi atzīt: “Es ticu uz.. grēku piedošanu.”

Tēvs, es ticu uz manu grēku piedošanu, ko Kristus pie krusta nopelnīja manā labā. Palīdzi manā neticībā (Mk.9:24), kad es izjūtu vainas un nožēlas veco nastu, lai es nekad vairs nešaubītos par Tavu labestību un žēlastību. Āmen.