153. Ko mums vēl atgādina vārdi "es ticu"?


Vārds un atbilde

Kristīgā pasaule dzīvo un mirst līdz ar lūgšanu, lūgšana ir kristīgās dzīves sirds. Luters ir teicis: – tā, kā kurpnieks darina kurpes un šuvējs drēbes, tā kristietim ir jālūdz.


Kurš nelūdz, tas nav kristietis.
Tas, ka to šodien zina tik maz cilvēku, ir vienkārši tādēļ, ka viņi vairs nesaprot, ko nozīmē lūgt.

Lūgt nenozīmē vienīgi lūgt un arī ne vienīgi pateikties. Lūgt nozīmē nopietnībā kļūt reiz tik klusam, ka mēs pieņemam/ sadzirdam Dieva Vārdu pie mums, bet tas arī nozīmē, sniegt atbildi šim vārdam, vai nu vārdos vai darbos…

Lūgt nozīmē pietuvoties Dievam un vēlēties palikt tuvu Viņam, jo viņš mums ir pienācis tuvu. Lūgt mēs varam tādēļ, ka Kristus ir šeit, Viņā lūgšanai ir pamats, jo caur Viņu Dievs ir mūsu Tēvs…

Bet Kristus ir arī mūsu lūgšanas spēks un tikai šajā spēkā mēs varam lūgt bez mitēšanās. (1.Tes.5:16-18). Bet tā kā Kristus ir mūsu spēks, kas mūs ved pie Tēva, tad tādēļ lūgšana mūs dara priecīgus un spēcīgus, tāpēc cilvēkam, kas lūdz, vairs nav jābaidās un nav jābūt bēdīgam. Lūgšanā ir Kristus, Dievs ir mums tuvu. Tuvojieties Dievam, tad Viņš tuvosies jums.

Birkas: ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.