166. Kā Dievs dod mums pārtiku un citu šai dzīvei nepieciešamo?


 1  2 »

Tu redzi arhīvu par Svētā Trīsvienība

Mācība par svēto Trīsvienību ir jāaizstāv

Jēzus vārdi par Viņa dievišķo izcelsmi un vienību ar Tēvu izraisīja jūdos lielu sašutumu (Jņ.8:54-59). Tie viņiem šķita neticami, jo viņi pazina Jēzu kopš bērnības. Bet Jēzus palika pie šiem vārdiem: “Un tomēr es neesmu nācis no sevis, bet viens, kas ir patiess, mani sūtījis. To jūs nepazīstat” (Jņ.7:28).

mācība par svēto Trīsvienību ir jāaizstāv

Lasīt tālāk »



Svētā Trīsvienība – mūsu svētlaimes Dievs

Svētās Trīsvienības svētkos Dieva tauta ar patiesu cieņu pievēršas patiesībai, ka mūsu svētlaimes Dievs ir viens, un ka šajā vienā dievišķajā būtībā ir trīs atšķirīgas personas.

Lasīt tālāk »


Svētā Trīsvienība

Dievs sevi atklājis mums savā vārdā. Saskaņā ar šo atklāsmi kristieši pielūdz vienu Dievu.

Lasīt tālāk »


Par Svēto Trīsvienību

Veroties no kalnu augstumiem dziļā aizā, sirdi parasti sažņaudz dīvainas izjūtas. Dziļums mūs fascinē, reibina un draud ieraut sevī. Dziļumam piemīt neizskaidrojams spēks, mēs nespējam to aptvert, tas biedē mūs, bet tikpat stipri arī pievelk. Dziļums var būt ļauns un nāvi nesošs, un Bībele patiešām runā par sātana dziļumiem. Tomēr apustulis Pāvils Vēstulē romiešiem izmato arī vārdu “dziļums”, lai aprakstītu Dieva zināšanas un gudrību. Raugoties dziļā aizā vai jūras ūdeņos, cilvēka acs nespēj saskatīt dibenu. Vēl vairāk tā tas ir, raugoties Dieva zināšanu un gudrības dziļumos. Apustulis Pāvils, par to domādams, nespēj slēpt savu izbrīnu – Dieva zināšanas un gudrība ir patiesi bezgalīgas! Tām nav sākuma un gala, nedz arī kādu citu robežu. Cilvēka prāts apmulst šīs bezgalības priekšā, tas nespēj to saprast un aptvert, tomēr spēj apbrīnot un pielūgt.

Lasīt tālāk »


Mācība par Svēto Trīsvienību

Lai gan Svētie Raksti māca, ka Dievs ir Tēvs, tomēr tie nepārprotami māca arī, ka Dēls un Svētais Gars ir Dievs. Tā vēstulē korintiešiem vārds “Kungs” tiek attiecināts arī uz Jēzu [1.Kor.12:3]. Tātad Jēzus tika saukts tajā pašā vārdā – Kungs, kas pēc jūdu paraduma aizstāja Dieva vārdu – “Jahve”. Arī apustulis Toms sauc Jēzu par Kungu, un Jānis sava evaņģēlija pašā iesākumā apliecina, ka “Vārds bija Dievs”. Arī jūdu augstie priesteri Jēzus apgalvojumus par Sevi saprata viennozīmīgi – Viņš ir zaimotājs, jo sauc Sevi par Dievu [Mt.26:64-65].

Lasīt tālāk »


 1  2 »