122. Kāds ir Dieva bargā drauda mērķis?


Harizmātisma uzplūdi, ietekme un aizsākumi

« Lasīt sākumu | Iepriekšējā daļa »

Tā nu esam piedūrušies visos četros klasiskās pentakostāļu pamatmācības jautājumos:

Kristus kā Pestītājs;
Kristus kā Dziedinātājs un labklājības devējs;
Kristus kā Kristītājs Svētajā Garā;
Kristus kā Kungs, kurš nāk.

To Pentakostāļi sauc par “Pilno (jeb četrstūraino) evaņģēliju, uzskatot, ka bez tā kristīgās baznīcas mācība nevarot būt pilnīga.


Cauru sezonu, pa pirmdienām, caur mācītāja Aleksandra Bites prizmu esam lūkojušies pēc Pentakostālo un harizmātisko kustību teoloģijas galvenjām iezīmēm, apskatot tās pentakostāļu mācības, kuras varētu būt aktuālas Latvijas šābrīža situācijai un līdz ar to varētu ietekmēt arī harizmātisko kustību Latvijas luteriskajās draudzēs. Vēl tikai atlicis apskatīt Harizmātisma būtību un tā ietekmi vispārēji:

Harizmātiskā kustības sākumi luteriskajās baznīcās

Harizmātiskās kustības uzplūdi luteriskajā baznīcā ir tiešā veidā saistāmi ar neopentakostālisma kustības aizsākšanos ap 1960. gadu ASV, kad kādā Kalifornijas episkopāļu draudzē vairāki draudzes locekļi vienlaicīgi sāka spontāni runāt “mēlēs”.

1961. g. oktobrī Jēlas universitātē noris t.s. pentakostālā atmoda, par kuru daudz runā paši neopentakostāļi, vēlāk šī kustība pārsviežas uz citiem ASV intelektuālajiem centriem, arī Prinstonu un daudzu citu universitāšu studentu pilsētiņām. Arī luterāņu baznīcās sāk pieaugt harizmātiskās tendences, kuras savu spilgtāko izpaudumu gūst 60. g. vidū.

1968. aprīlī notiek pirmā Misūri Sinodes luteriskās baznīcas harizmātisko mācītāju sapulce, kurā 44 Sinodes mācītāji paziņo, ka tie ir saņēmuši Svētā Gara kristību. Šī sapulce atstāj lielu iespaidu uz Konkordijas semināru, un 1971. g. maijā jau vairāk nekā 200 Sinodes mācītāju paziņo, ka tie saņēmuši Svētā Gara kristību.[11]

Daudz lielāku iespaidu harizmātiskā kustība atstāja uz liberālajām ASV un Skandināvijas luterāņu baznīcām.

Harizmātiskā kustība Romas katoļu baznīcā

1970. gados ASV jau bija 203 oficiālu katoļu harizmātu grupu. 1969. gadā kāds benediktīniešu klosteris Ņūmeksikā tika reģistrēts kā pentakostāla kopiena. 1970. gadā Ceturtā nacionālā Itālijas katoļu harizmātiskās atjaunotnes konference nodibināja “Katoļu harizmātiskās atjaunotnes Komiteju”.
1973. gadā Starptautiskajā harizmātiskās atjaunotnes konferencē Romā piedalījās 25.000 harizmātu no dažādām pasaules valstīm. Ap 1980. gadu tikai ASV vien bija ~2,5 milj. oficiālu katoļu harizmātu.[9]

Arī oficiālais Vatikāns dod savu svētību katoļu harizmātiem.
1981. gadā pāvests Pāvils VI uzrunā Ceturtās starptautiskās katoļu harizmātu konferences dalībniekus ar vārdiem: “Mēs priecājamies kopā ar jums.. par garīgās dzīves atjaunotni, kura šodien parādās Baznīcā visdažādākajās formās.”[10]

[pārpublicēts no LMF mājas lapas]

Turpinājums seko »



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.