227. Kādas ir Kristus Draudzes pazīmes?


Par slēgtu dievgaldu [1.daļa]

1.TĒZE
Patiesā redzamā baznīca absolūtā nozīmē, kā arī katra tās daļa, ir baznīca, kurā Dieva vārds tiek sludināts skaidri un sakramenti tiek pārvaldīti saskaņā ar Kristus iestādījumu.


2.TĒZE
Sadraudzība, kuras ietvaros Dieva vārds ir tā pamatprincipos noliegts, vai kuras ietvaros šo pamatprincipu noliegšana tiek paciesta [tolerēta], nav ortodoksa baznīca, bet maldīga heterodoksa baznīca vai sekta.

3.TĒZE
Katram cilvēkam saistoši ir atpazīt patieso redzamo baznīcu un, ja ir iespēja, pievienoties tai.

4.TĒZE
Katram cilvēkam saistoši ir izvairīties no heterodoksām baznīcām un gadījumā, ja tie ir heterodoksai baznīcai piederīgi, tad viņu pienākums ir tai atteikt un norobežoties no tās.

5.TĒZE
Arī patiesi kristieši ir atrodami heterodoksas sadraudzības ietvaros savas nezināšanas dēļ.

6.TĒZE
Tie, kuri apzinās baznīcas, kurai ir piederīgi, sadraudzības daļējo atkrišanu [apostāzi], taču turpina tajā palikt, nav uzskatami par vājiem [nepārliecinātiem], bet par remdeniem, kurus tas Kungs izspļaus no savas mutes, vai epikūriski reliģiskiem skeptiķiem, kas savā sirdī līdz ar Pilātu vaicā: “Kas ir patiesība?”

7.TĒZE
Galvenais Svētā Vakarēdiena nolūks ir būt par instrumentu un starpnieku, caur kuru žēlastības apsolījumi tiek piedāvāti, darīti zināmi un piešķirti, un ka ar zīmogu, garantiju un ķīlu apstiprināti. Tomēr līdztekus šim galvenajam nolūkam sakramenta otrais mērķis ir būt par redzamu konfesijas pazīmi un sadraudzības saiti dievkalpojumā. Tādēļ Svētā Vakarēdiena sadraudzība ir Baznīcas sadraudzība.

8.TĒZE
Svētais Vakarēdiens nav dots, lai darītu cilvēkus par kristiešiem. Tas ir dots ticības stiprināšanai tiem, kas ir patiesi kristieši. Tāpēc Svētais Vakarēdiens nevar tikt sniegts nevienam atklāti nepatiesam [maldos esošam] kristietim.

Lasi nobeigumu šeit »



Abonē šīs atsauces.


Līdzīgās e-publikācijas

17 atsauces par “Par slēgtu dievgaldu [1.daļa]”

  1. gviclo:


    Vienreizēji. Paldies brāl, ka iztulkoji.
    Tiešām mācība, sadraudzība, Vakarēdienas ir savstarpēji saistīts. sk. Ap.d.2:42

  2. Roberto:


    “Tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā – maizes laušanā un lūgšanās.” [Ap.d.2:42]

    Ja ir vienprātība mācibā, TIKAI tad ir iespējama sadraudziba, kas izpaužas Vakarēdienā un lugšanās.

  3. Ingars:


    atklāti maldos esošam kristietim – kā to lai tā zin kurš ir maldos un kurš nav? Es saprotu, ka jābūt ticībai uz Jēzus kristus nopelnu, bez šādas ticības neviens nevar būt pestīts, bet ja tiek prasītas kādas dziļākas zināšanas teoloģijā, lai cilvēks tiktu pestīts, hmm nu tad jau sanāk, ka pestīšana no darbiem?

  4. Ingars:


    un vēl par 6. tēzi. kas tad galugalā ir baznīca? ārēja organizācija vai tomēr cilvēki. Luters savā laikā neatdalījās no baznīcas, bet viņš vienkārši pastāvēja patiesajā mācībā un baznīcā, Pāvests gan viņu un viņa sekotājus izslēdza no tā saucamās “baznīcas”, bet patiesībā viņi tika izslēgti no kādas pasaulīgas organizācijas, kas pavisam noteikti nebija baznīca tādā izpratnē, kā kristus miesa.

    var jau būt, ka arī lelb ir kļuvusi pasaulīga organizācija, bet tomēr, neskatoties uz to ka varbūt augstākā garīdzniecība ir nomaldījušies, ir pietiekami daudzi, kurus 6.tēzē nodēvē par remdenajiem. Nu nezinu gan – tie ir vienīgie cilvēki, kuri lelbā pastāv pareizā ticībā un mācībā. Vai nomainot vienu organizāciju pret otru kaut kas mainītos? jebkurā gadījumā viņi tāpat ir Kristus miesa un kā gan var teikt ka viņi ir remdeni, ja viņi nes Svētā Gara augļus un tic uz Jēzu Kristu kā savu kungu un pestītāju

  5. Indrex:


    Ingar,
    Tu citē tekstu, bet palaid garām vārdus…ATKLĀTI maldos esošs – tāds, kas apliecina “citu” ticību un nevēlas tikt pārliecināts jeb, precīzāk, nevēlas atgriezties.
    Nākošais – no laja netiek prasītas dziļas zināšanas, bet ticība. Jautājums – ticība kam? Pēc tavas filozofijas – arī tas, kas neapliecina Kristus miesas un asiņu klātbūtni Vakarēdienā, bet tic Kristus nopelnam, var nākt pie dievgalda. Respektīvi, Loienbergas sadraudzības līgums ar reformātiem tev liktos pilnīgi pieņemams. Tas, starp citu, nav atcelts un ir spēkā, proti, tu, būdams LELBā, esi pie viena dievgalda ar tiem, ko Luters Mārburgā 1528.g. noraidīja.
    Ticība jau nav bez objekta. Bez tam, dzīvas ticības pazīme ir vēlēšanās saprast, ko Dievs teicis, nevis izprātot to pašam.
    Tālāk – baznīcas sadraudzība netiek dibināta balstoties indivīda ticībā, bet objektīvā ticības apliecībā, kas tiek praktiski realizēta dievkalpojumā.
    Tēzēs ir runa par dievgalda kopību, nevis pestīšanas faktu. Padomā par to.
    Par to, kas ir baznīca, es ceru drīzumā uzrakstīt. Taču Šmalkaldes artikuli skaidri saka – tie ir tie, kas dzird sava Gana balsi. Un Gana balss bez visa cita saka – Nepievilieties. Ļauna sabiedrība samaitā labus tikumus. Palasi vēl Rom.16:17 un 2.Jņ.9-11. Vai tad Gana balss būtu jauzklausa izlases veidā – tipa, es esmu pestīts, bet citu man nestāstiet, man tas pie kājas? Piedod par skarbo toni, taču tā ir selektīva Bībeles lasīšana. Tad tas nav Dieva vārds, bet gan pamācību grāmata, kur katrs pats izvēlas, kam ticēt.
    Runājot par LELB – tā ir draudžu apvienība, ko savā starpā saista dievgalda sadraudzība un kopēja vadība. Tu vari atrasties pašā pareizākajā draudzē, bet būsi heterodokss, jo esi sadraudzībā saistīts gan ar tiem, kas vienkārši māca ko citu, gan ar reformātiem, anglikāņiem un tādām PLF izpausmēm, ko ir vērts apskatīt vēl atsevišķos rakstos – par Dievu kā sievieti un citiem, piedod, cilvēka mēsliem.
    Ir labi, ka tu uzdod jautājumus. Tas liecina par ticības aktivitāti. Iesaku lasīt latviski izdoto Džona Teodora Millera “Kristīgo dogmatiku”.

  6. Indrex:


    Turklāt, ja tu jautā par baznīcu, nu kāpēc nelasi tēžu sākumu? Tāpat arī iepriekšpublicētās Valtera tēzes?

  7. Ingars:


    Un ko tad, ja kāds viltīgi ielavījies jūsu draudzē un saņēmis svēto vakarēdienu būdams pie nepareizas ticības? tad arī pēkšņi visi pārējie skaitās sadraudzībā ar viņu? nu manuprāt tās ir pilnīgas muļķības. baznīca – tā kas ir patiesā baznīca, nevis konfesionālie, evaņģēliskie vai vēl kādie luterāņi vai baptisti, katoļi pareizticīgie – tās ir tiekai ārējas organizācijas, bet patiesā baznīca ir cilvēki ar īstu ticību. Protams ir savas robežas, ka tāds cilvēks tiešām nepaliks tik nekristīgās kopās kā mormoņi vai jehovas liecinieki, tomēr ja kādai daļai no lelb nav pareiza izpratne – paši vainīgi, jo tikpat labi tādi cilvēki var gadīties arī jūsu draudzēs – tas taču uzreiz nenozīmē, ka esat sadraudzībā ar pasauli, ja starp jums ir pasaulīgi cilvēki. Baznīcā kā ārējā organizācijā var gadīties arī pat neticīgi cilvēki, bet baznīcā kas ir Kristus miesa tik un tā ir tikai ticīgie.

    Un ja es nepieņemu ne kalvinistu, ne baptistu maldus, tad es arī neesmu sadraudzībā ar viņu maldiem, bet tikai ar viņiem kā brāļiem Jēzū kuri ir nomaldījušies (es nerunāju par tiem, kuri pretēji savai sirdsapziņai zinādami noraida patiesību, bet par tiem, kuri nezināšanas dēļ maldās)

    un tad nu vēlreiz pasaki man – kā es varu būt saistīts ar maldiem, ja ticu, atbalstu un pielietoju savā dzīvē patieso luterisko mācību?
    Pestīšana ir tikai un vienīgi no ticības
    Vakarēdienā ir reāla objektīva Jēzus klātbūtne, Viņa miesa un asinis
    kristība ir Dieva pavēle, nevis cilvēka apņemšanās – to visu es ticu un pie tā turos, kā tad tu saki, ka esmu heterodoksāls, ja pieturos pie ortodoksās mācības?

    un visbeidzot – pat ja jūs oficiāli noliedzat altāra sadraudzību ar lelb dzraudzēm, jūs tomēr esat kristū viena miesa ar mums, jo patiesībā lelb no klb šķir vienīgi augstākās garīdzniecības nesaskaņas, kur arī ne visi lelb mācītāji piekrīt heterodoksijai, tāpēc nevajag vērtēt komandu tikai pēc tiem tās dalībniekiem, kuri ir slikti piemēri, paskatieties varbūt cik daudz ir pašaizliedzīgu Kristus sekotāju, kuri pieturās pie tās pašas mācības pie kā jūs turaties. Kur tad nu ir problēma? es nezinu! varbūt vainīgs arhibīskaps vai kāds no prāvestiem – man nav ne jausmas, bet zinu tikai to, ka nosaukt mūs visus kā vienu par paļātāju pulku būtu tākā pārsteidzīgi, jo reālie augļi parāda pavisam ko citu.

  8. Roberto:


    draugs, Ingar, man Tev pagaidām divi papildjautājumi – vispirms citēšu: “reālie augļi parāda pavisam ko citu.”

    1] kas ir “reālie augļi”?
    2] ko tie “parāda” jeb kas ir “pavisam ko citu”?

  9. gviclo:


    Draugs, Ingars. Visupirms vēlos izteikt savu prieku, ka Jūs nopietni esat sācis pārdomāt sadraudzības jautājumu. Valtera tēzes tiešām ir lieliski formulējumu jautājumiem, kurus tik grūti izteikt vārdos un realizēt dzīvē. Vēlos vēl Jūs aicināt uzmanīgi pārlasīt Indrex atbildi Jums. Tā ir patiešām jēgpina atbilde, kurai nevajadzētu pavirši paslīdzēt garām (es neapšaubu, ka Jūs to jau rūpīgi izlasījāt, bet vēlos to vēreiz akcentēt un aktualizēt). Aicinu Jūs arī pārdomāt jautājumu, par kuru rakstāt savā pēdējā atsaucē, proti, par citādi ticošajiem, kas ir slepeni ielavījušies (t.i. liekuļi), un tādiem, kas savus maldus pauž publiski. Tā ir liela atšķirība.
    Ar cieņu,
    gviclo

  10. Indrex:


    Paanalizēsim, Ingar, tevis rakstīto.
    1] Diez kāpēc tas, kas ir atklāts, redzams, dzirdams, tev nozīmē – slepens viltnieks? Par vārdu nozīmi latviešu valodā mēs taču varam vienoties?
    2] Baznīcai ir skaidras, redzamas un verificējamas pazīmes. Valtera tēzēs tās ir minētas. Tas padara vietējo baznīcu par reāli piedzīvojamu un konstatējamu faktoru. Noraidot luterisku mācību par baznīcu, atliek vien divi varianti – romiskais un kalvinistiskais. Tavs ir tuvāks kalvinistiskajam, kur vietējai baznīcai ir tikai eifēmisks raksturs.
    3] Sadraudzību nosaka nevis tava sirds, bet objektīvā ticības apliecība. Tā izpaužas dievgalda sadraudzībā. Teikt, ka neesi sadraudzībā ar pie tā paša dievgalda stāvošo maldu mācītāju vai jau minētajiem reformātiem nozīmē noliegt elementāru loģiku un acīmredzamus faktus. Tas līdzinās situācijai, ja tu rakstot šeit komentārus, par visu vari censtos pierādīt, ka tu šeit neraksti.
    4] Heterodoksijā ortodoksu nav.
    5] Tev ir ļoti optimistisks, taču nepamatots viedoklis par LELB, kā arī maldīgi spried par mūsu nesaskaņām. Tās ir principiālas teoloģiskas atšķirības.
    6] “Reālie augļi” laikam ir heterodoksijas aizstāvēšana? Jo, redz, nevis uz augļiem cilvēks paļaujas, bet gan uz Kristu un Dieva mācību visā tās skaidrībā, jo tikai tur atrodama pestīšanas drošība. Milzu augļus tu vari atrast pārpildītos stadionos. Vai tāpēc tur ir Dieva vārds?

  11. Ingars:


    un vēlreiz kā es varu būt heterodokss, ja man ir ortodoksa ticība – es pilnībā atzīstu luterisko mācību. Kā var teikt, ka visi ir vienādi, ja tikai daži domā nepareizi. Nu un ka kāds pauž atklāti nepareizu viedokli – sakraments vienalga savu spēku nezaudē un kā tad ja jums ir kāds tikko kristīts – viņa izpratne vāl nav pilnīgi pareiza – uzreiz arī jūs visi pārējie esat nepareii ticējuši?

    Nu kāda gan man saistība ar to kas tikai skaitās baznīcas loceklis, ja es ticu pareizi, tad es esmu Dieva bērns un mans pienākums nav izvērtēt otra ticību, es tikai varu liecināt par savējo un mana ticība ir nevis sirds ticība, bet tāpati ticības apliecība, ko katru svētdienu aplicina gan lelb gan klb locekļi un Dievs uz vsiem raugās kā uz Kristus miesujo visiem ir vienāda ticība – tas nav kāds abstrakts spriedums, bet realitāte – ES ESMU RUNĀJIS AR DAUDZIEM LELB LOCEKĻIEM UN LIELĀKĀ DAĻA NO VIŅIEM TIC UN DOMĀ TĀPAT KĀ JŪS, tad kā var spriest par visiem lelb locekļiem pēc dažiem mācītājiem

    pie Dievgalda konkrēti mūsu draudzē visi apliecina vienu ticību – Kristus miesa un asinis, dievišķā un cilvēcīgā daba ir reāli klātesošas svētajā vakarēdienā un sniedz ikvienam mierinājumu piedošanu un žēlastību, nevis rituāls pēc izdarītā darba, bet reāli klāt esošais Jēzus Kristus dzīvā Dieva Dēls – kas tur ir nepariezs? ja atradīsit pie kā piekasīties tad es atkāpšos, bet ja ne – tad kāda gan atšķirība, ja mēs domājam, ticam mācām un apliecinam vienu un to pašu ticību?

  12. Roberto:


    draugs Ingar, īsumā un vienkāršiem vārdiem atbildu:

    ir divi dīķi – viens liels, otrs mazs. lielākajā dīķi jau sen bija sākušas ieplūst dažādas indīgas vielas. daži lielā dīķa iemītnieki to pamana un saprotot, kas notiek ar lielo dīķi, izlemj rīkoties nepopulāri. viņi dodas uz mazo dīķi, kurā ir dzidrs un tīrs ūdens.

    tikmēr lielajā dīķī ūdens nepārtraukti tupina bojāties, kļūstot arvien indīgās un dzīvi apdraudošs. tomēr lielākais vairums lielā dīķa iemītnikeku paliek pierastajā dīķi. viņi jau ir pieraduši pie saindētā ūdens un vairs skadri neredz atšķirību starp indi un tīru ūdeni, citi turpretim ir dzimuši sagandētajā dīķī un nemaz neapzinās par dzidra ūdens esamību. un tā palikušie un jaundzimušie rosās lielajā dīķī un visi līksmi korī dzied: “KVĀ, KVĀ!”

    jautājums uz attapību: kas galu galā notiks ar lielā dīķa iemītniekiem, kuri nepārtraukti atrodas saindētā ūdenī?

  13. biskaps:


    Ingar, iesaku tev pārdomāt luterisko baznīcu vēsturi ,piemēram, 20.gadsimtā. Kāpēc baznīcas, kas tēlaini izsakoties, atradās vienā starta pozīcijā, ir nonākušas nepārtrauktā krīzes situācijā, daļai pārkāpjot pat trauslo heterodoksijas robežu un kļūstot par herēzēm (“Zviedrijas baznīca”). Kāpēc mūsu māsu baznīca Viskonsīnas Sinode ir saglabājusi savu luterisko stāju, bet Amerikas Ev. Lut. baznīca apņēmīgi virzās uz bezdibeņa malu. Kāpēc viņi izturas kā aklie kas ved aklos? Sākumā sīki kompromisi ticības mācībā akadēmiskās brīvības vārdā, vēlāk pilnīga atskaites punktu nomaiņa…Pārdomā, kāpēc mēs negribam iet šo ceļu, kāpēc nedalām dievgaldu ar šī ceļa gājējiem?
    Jā, LELB ir starp konservatīvākajām PLF , bet tas nav viņu nopelns. Drīzāk padomju varas un dzelzs priekškara rezultāts. Tomēr Kristus baznīca pastāv te-un-tagad, ne minējumos, kā tā attīstīsies tālāk.Un ,kamēr viņi grib iet pie dievgalda kopā ar herētiķiem, bet negrib – ar mums, viņi apliecina, ka ,viņuprāt, maldiem ir līdzvērtīgas tiesības uz eksistenci kristīgā baznīcā.

  14. biskaps:


    Un mēs neesam kopā!

  15. Mulders:


    A viss atkariigs kaa uz Bazniicu paskataas… vai taa ir abstrakta organizaacija “no augšas” kur ir abstrakti “statūti” un uz leju tiek deliģēta šīs “baznīcas mācība”, tādējādi varētu teikt, ka, ja inde ir iepilināta augšā, tad visa apakša ir saindēta. Bet ir arī otrs skatījums uz Baznīcu, tā ir no “apakšas” kad ir draudzes, kas tic un apliecina TA un tad tās tiek apvienotas uz augšu. Līdz ar to nekad nepastāv abstrakta mācība, bet tā vienmēr ir konkrēta. Līdz ar to lai cik ļoti kādam gribētos pierādīt ka viņš ir bandīts, jo dzīvo vienā mājā kurā arī bandīti dzīvo, tomēr tas nedarbojas, jo arguments ir tikai abstrakts arguments kas ir bezspēcīgs praksē, bet palīdz tikai pašam sev leģitimizēt ģeneralizācijas sofistiku, lai nebūtu jādomā katrā konkrētā gadījumā. Jo patiesi tā ir vieglāk, visus nosaukt par heterodoxiem maldu mācītājiem un maldu sekotājiem, nekā vērtēt katru konkrētu draudzi. Ja palasa Rakstus un konkrēti Atklāsmes Grāmatu, kur 7ām draudzēm tiek sūtīti visādi pārmetumi un norādēs (un arī par heterodoxiju), tad mums ir jāsecina, ka Baznīca var būt šķietami heterodoxa konkrētā laika brīdī un tai pat laikā Kristus tajā darbojas un to dziedina, brīdina, pamāca…

  16. Indrex:


    Ir konkrēta mācība par baznīcu. Bet variants “kur kāds subjektīvi paskatās” lai paliek heterodoksijai.
    Mazliet vajadzētu iedziļināties divos jautājumos:
    1] par baznīcu,
    2] par sadraudzību.
    Tieši šie jautājumi LELB’ā nekad nav tikuši aplūkoti adekvāti, tāpēc arī rodas ļoti dīvaini spriedumi par heterodoksijas leģitimitāti. Jo kas gan vēl cits to attaisnos?

  17. biskaps:


    Ja palasāmies Muldera devumu LELB forumā, tad jāsecina, ka mulders ir izcilākais heterodoksijas apoloģēts mūslaiku baznīcas vēsturē. Suminām! Heterodoksija Mulderam ir īpaši tuva un mīļa un vīņš kā stahanovietis pieliek visas pūles, lai tā neietu bojā , bet zeltu un plauktu! Urā!Urā!Urā!



Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.