55. Kā mums jāmīl savs tuvākais?


Par attaisnošanas doktrīnu [1.daļa]

Šīs tēzes mani pamudināja publicēt tas apstāklis, ka attaisnošanas doktrīnas nozīmi nav iespējams pārvērtēt, jo žēlastības Evaņģēlija spēks ne tikai dāvā Kristus taisnību un mūžīgo dzīvību, bet arī atspīd kā gaisma, kas sniedz izpratni par Dieva atklāto kristīgo mācību kopumā [2.Kor.4:6]. Bez ticības taisnības un šī primārā ticības artikula pareizas saprašanas Svētie Raksti paliek tikai kā “aizslēgta grāmata”, ap kuru pulcējas dažnedažādi cilvēku viedokļi un domas, jo “neviena praviešu mācība rakstos nav patvaļīgi iztulkojama.” [2.Pēt.1:20]

Tādējādi, lai gan evaņģēliskā attaisnošanas mācība ir adresēta, pirmkārt, katram indivīdam kā tādam, tai ir izšķiroša nozīme baznīcas dzīvē un pastāvēšanā. Kad šis artikuls tiek aptumšots, tad arī baznīca taustās tumsā, arvien attālinoties no sava uzdevuma un atbildības. Īsts posts sāk valdīt, kad, teorētiski saglabājot attaisnošanas mācības nozīmi, tā tiek izmantota, lai attaisnotu vai aizsegtu jebkuras citas mācības noliegumu. Tas nozīmē pašas attaisnošanas mācības noliegumu.

I Tēze
Attaisnošanas doktrīna ir visievērojamākā kristīgās ticības pamatdoktrīna, kuras pareiza izpratne nodrošina glābšanu individuāli un skaidra tās sludināšana – baznīcas kā veseluma labklājību. Tās svarīgums ne ar ko nav salīdzināms, un tā ir absolūti nepieciešama.

II Tēze
Baznīcas reformācija ar Dieva žēlastību caur Dr. Luteru atjaunoja skaidru izpratni par evaņģēlisko attaisnošanas mācību un tās atbilstošu nesamaitātu pasludināšanu.

III Tēze
Šķīstajā attaisnošanas mācībā, kā to no Dieva vārda sludina mūsu luteriskā baznīca atkal un atkal turot to kā gaismekli, ir trīs par visu svarīgāki punkti:

1] mācība par vispārēju [universālu] un pilnīgu attaisnošanu ikvienam caur Kristu,
2] mācība par žēlastības līdzekļu spēku un iedarbību,
3] mācība par ticību.

IV Tēze
Kā Ādamā visi cilvēki ir krituši un nonākuši zem Dieva dusmām un mūžīga lāsta kā soda par grēku, tā visi cilvēki patiesi tiek atsvabināti no grēka, nāves, velna un elles varas Kristū kā otrajā Ādamā, un Dievs patiesi ir samierināts ar tiem.

IV Tēze
Kā Ādamā visi cilvēki ir krituši un nonākuši zem Dieva dusmām un mūžīga lāsta kā soda par grēku, tā visi cilvēki patiesi tiek atsvabināti no grēka, nāves, velna un elles varas Kristū kā otrajā Ādamā, un Dievs patiesi ir samierināts ar tiem.

V Tēze

Kā caur Kristus vietniecisko nāvi visa pasaules grēka parāds tika nomazgāts un sods par to izciests, tā arī taisnība, dzīvība un pestīšana visai pasaulei tika iemantota caur Kristus augšāmcelšanos un ir saņemama Kristū kā visas cilvēces Glābējā.

Lasi 2.daļu

Birkas: , , , , , , , , , , , , , , ,



Abonē šīs atsauces.


Līdzīgās e-publikācijas

4 atsauces par “Par attaisnošanas doktrīnu [1.daļa]”

  1. pinokio:


    Redzi – “ir saņemama” (V Tēze). Ko tu dari, lai saņemtu? Tici, ka ir saņemama un tāpēc jau ir saņemta? Velni arī tam tic, bet viņiem tā nav saņemama un jo mazāk saņemta. Man allaž jāraud un jāsmejas, sastopoties ar šo 500 gadus ķirmju grauztā rakstāmgalda ‘loģiku’!… Džusss.

  2. Ingars:


    kā jau rakstīts, ka miesīgi cilvēki miesīgi spreiž, tāpat arī tu dārgais draugs pinokio. gluži vai jāraud par tavu nabaga dvēseli, ka tā tik vadās pēc miesas prāta loģikas.
    Redz tā tēze jāsaprot, ka nevis mēs paņemam (harizmātu maldi), bet saņemam, tāpat, kā komā guļošs pacients saņem medicīnisko palīdzību.

    bet nē, lūk vajag pārfrāzēt visu pēc savas miesīgās domāšanas, kas tas ir, ka nespēj pieņemt to, ka nav tev nekāda nopelna pie savas pestīšanas, lepnība sirdi spiež?

  3. Mulders:


    pinokio, smejies un raudi… nespēj grēcīgs cilvēks ticēt, ka Dievs kaut ko var iedod par velti… :)

  4. Indrex:


    Draugs Pinokio, šķiet, ne pārāk orientējas bibliskajos terminos “ticība” un “grēks”.



Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.