Zinātne ir cieši saistīta ar dievišķo atklāsmi Bībelē

Mūsdienu zinātnes pamatā ir likta pasaules aina jeb metateorija, kas bija pamatota Bībelē un tās izpratnē – ne tikai adekvātā Bībeles teksta izpratnē, bet arī adekvātā Bībeles teoloģijas izpratnē.

Koperniks, Tiho Brage, Galilejs, Ņūtons, Mendeļejevs, Lomonosovs, Mendelis u.c. bija dziļi ticīgi cilvēki, viņi nebija tikai nomināli kristieši, bet dziļa ticības ceļa gājēji un kopēji (jāņem vērā, ka tanī laikā tas nemaz nebija tik pašsaprotams, tā bija viņu apzināta izvēle un vispārējai tā laika ticības vienaldzībai pretējs ceļš).

Galilejs – bija dedzīgs kristietis un uzskatīja, – ja jau daba ir Dieva radīta, tad tā ir jāpēta un jāstudē tāpat kā Dieva vārds – Bībele. Viņš uzstādīja ambiciozu mērķi – izzināt Dieva Radītāja nodomu. Šādu pieeju rada laba kristīga loģika: Tā kā pasauli ir radījis viszinošs un visugudrs Dievs un šis Dievs ir pēc sava tēla un līdzības radījis arī cilvēku un devis viņam saprātu, tad cilvēkam ir iespējams saprast Dieva darbus pasaulē.

Galilejs saprata, ka pamatojoties dažos vienkāršos un loģiskos principos, ko izdevies nojaust, izprast un eksperimentāli apstiprināt ielūkojoties radībā, var izsecināt ļoti daudz, jo Dievs visā radībā licis vienotus likumus. Tā tika ielikti mūsdienu zinātnes teorētiskie pamati, pēc, kuriem vēl gadusimtiem ilgi vadījās zinātnieku nākamās paaudzes. Turklāt šīs likumības tūdaļ varēja arī izmantot praktiski – drīz vien tika izgatavoti pulksteņi ar svārstu, hronometri ar balansa atsperi, termometri, ar tvaiku darbināmas ierīces.

Spilgts mūsdienu zinātnes pamatlicēja piemērs arī ir Īzaks Ņūtons, kas, būdams dziļas ticības cilvēks, ir sarakstījis ļoti daudzus teoloģiskus traktātus. Viņu varētu uzskatīt par ļoti nopietnu Bībeles tekstu izcelsmes pētnieku un komentatoru, kas sarakstījis komentārus par daudzām Vecās Derības un Jaunās Derības grāmatām un atsevišķiem notikumiem; viņa komentāri par Dāniēla un Jāņa atklāsmes grāmatām ir tulkoti vairākās valodās. Ņūtons līdz ar Galileju var tikt uzskatīts par kreacionisma pamatlicēju, un šinī ziņā viņa idejas dziļi ietekmēja lielāko vairumu vēlāko laiku zinātnieku. Ieklausieties viņa vārdos:

“Radītājs piešķir Dievišķajai gudrībai cirkuli un dod skici – principus, pēc kuriem tiek rasēts visuma plāns.”

Savas dzīves nogalē Ņūtons pilnībā nodevās teoloģijai.

Zīmīgi, ka vēlākajos laikos materiālisti un ateisti par savas mācības lielāko panākumu uzskatīja, nevis kādu viņu mācībā balstītu jaunu zinātnes atklājumu vai tehnoloģiju rašanos (kas nemaz tā arī neradās), bet uzsvēra materiālismu kā nozīmīgu ideoloģisku pretsparu Ņūtona un viņa sekotāju pārliecībai par zinātnes ciešo saikni ar reliģiju.

Pirmie jauno laiku zinātnieki, kas lika stiprus pamatus mūsdienu zinātnei ar tās tehnoloģijām, visi kā viens varēja parakstīties zem vārdiem: Tavs vārds ir manu kāju spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem.. Kad kļūst izprotami Tavi vārdi, tie apgaismo un dara vientiesīgos gudrus. (Ps.119:105, 130)

Mēs varam pavisam noteikti sacīt, ka ne vien Rietumu literatūra, māksla, arhitektūra, mūzika un citas Rietumu kultūras būtiskās izpausmes, bet arī zinātne ir “nonākusi pie mums no kristīgās Baznīcas altāra” (R. Feldmanis) un ir cieši saistīta ar dievišķo atklāsmi Bībelē.

[Pārpublicēts no SciRePrints arhīva]