Viens par visiem un visi Vienā

Viņa Bauslība vienmēr ir svēta un nemainīga, tā arvien paliek neatceļama līdz sīkākajam burtiņam un rakstu zīmītei. Savukārt cilvēki ir saindēti un kļuvuši par čūskas dzimumu, un tāpēc ir pelnījuši neizbēgamu un mūžīgu nāvi.

Tomēr Dieva dziļās žēlsirdības dēļ pasaulē nāca svētīgais sievas dzimums, lai palīdzētu nabaga ciltij, tāpēc Viņš piedzima zem Bauslības. Žēlsirdīgajam Tēvam labpatika svētīt sievas dzimumu, cilvēku Jēzu Kristu (1.Tim.2:5), par visu cilvēku Starpnieku. Viņa žēlastības valstības pamatlikums ir: “Jo, kā Ādamā visi mirst, tāpat arī Kristū visi tiks dzīvi darīti” (1.Kor.15:22). “Jo, kā ar viena cilvēka nepaklausību neskaitāmi kļuvuši grēcinieki, tāpat ar viena cilvēka paklausību neskaitāmi kļūs taisnoti” (Rom.5:19).

Kristus Savā žēlastībā kļuva par “otro cilvēku”, otro Ādamu. Un, gluži kā mēs visi Ādamā bijām pakļauti pirmajam pārbaudījumam, kad visi kļuvām grēcīgi, tāpat līdz ar visiem mēs esam ieskauti cilvēkā Jēzū Kristū un Viņā esam izturējuši otro pārbaudījumu. Viņš ir pastāvējis Dieva Bauslības priekšā — Viens par visiem un visi Vienā.

Un Svētie Raksti saka, ka Viņš par mums stāv Dieva vaiga priekšā. “..tā kā viens ir miris par visiem, tātad visi ir miruši” (2.Kor.5:15). “To, kas grēka nepazina, Viņš mūsu labā ir darījis par grēku..” (2.Kor.5:21) — jā, “mūsu labā”.

Ievēro vārdus “mūsu labā”, jo Viņš piepildīja Bauslību mūsu vietā — Viņš piedzima zem Bauslības, lai varētu izpirkt tos, pār kuriem valdīja Bauslība. Un vēl: “Jo, ko bauslība nespēja, nevarīga būdama mūsu miesas dēl, to ir darījis Dievs: sūtīdams Savu paša (Rom.8:3). Viņš mūsu vietā piedzima zem Bauslības, mīlēja Dievu no visas sirds, no visa spēka un no visa Sava prāta un mīlēja Savu tuvāko kā Sevi pašu. Tas aptver visu Bauslību un praviešus (Mt.22:37-40).

Pirmkārt, Jēzus pāri visām lietām mīlēja Dievu — visā, ko Viņš darīja un runāja, Viņš paturēja prātā. Tēva gribu: “Mans ēdiens ir darīt Tā gribu, ka Mani sūtījis..” (Jņ.4:34). Viņš bija paklausīgs Tēvam līdz pat nāvei, jā, līdz krusta nāvei, pieņemdams kalpa veidu (Fil.2:7-8).

Otrkārt, Jēzus mīlēja Sav tuvāko kā Sevi pašu — visu, ko Viņš pasaulē darīja, Viņš darīja mūsu laba. sakot, visas Bauslības prasības, ko nespējām izpildīt mēs, Viņš ir mūsu vietā, pats būdams zem Bauslības.