Vaigu vaigā ar mūsu Kungu

“Es esmu redzējis Dievu vaigu vaigā un esmu izglābis savu dzīvību.” [1.Moz.32:31]

Šis ir ļoti priecīgs cīņas noslēgums. Nu Jēkabs nonāk no elles Debesīs, no nāves dzīvībā. Tā tiešām ir bijusi ļoti grūta cīņa, ko viņš līdz šim izcīnījis.

Tādēļ Jēkabs pateicas Dievam, atzīdams savas bailes un postu un negribēdams, lai šī vieta saglabātu savu veco nosaukumu. Viņš to nosauc par Pniēlu, itin kā gribētu sacīt: šai vietai jāsaucas nevis “cīņa” un “elles vaigs”, bet “Dieva vaigs”.

Tādēļ Jēkabs saka: “es esmu Dievu redzējis vaigu vaigā” – tagad skaidri redzu, ka cīnītājs, kas mani pārbaudīja, ir bijis pats Dievs. Kādēļ tad esmu tik noskumis? Kādēļ es tā drebēju? Es nezināju, ka šis vīrs ir Tas Kungs, mans Dievs.

Tieši mūsu Kungs Jēzus Kristus ir Jēkabu pārbaudījis – ne tādēļ, lai viņu pazudinātu, bet, lai to stiprinātu un dotu viņam spēku, tā, ka apsolījuma spēks Jēkabam šajā cīņā kļūtu labāk saprotams un pazīstams. Jā, mūsu Kungs ir devis Jēkabam šo spēku tieši tālab, lai viņš varētu uzvarēt un priecīgi slavēt Tā Kunga vaigu.