Uz to gaidu nakt’ un dienu [451]
Rimsties, rimsties, dvēselite, Un ko dari apdoma;
Apdoma jel nabadzite, Kur tavs prāts, kas kārumā
Ar pasaules niekiem tinās, Tevi aizved it bez ziņas.
Vaj ut zini, kurp tu teci Un kam tu tā novārgsties?
Kādu augli, kādu preci Pasaulē tu meklējies?
Visu pasaul’ sagūt šķitis Esi bēdās vien iekritis.
Vaj tu doma godu sagrābt? Tādu ēnu netversi!
Vaj tu domā mantu sakrāt? Būs vien pelni, putekļi!
Jeb vai kādu prieku mekle? Tur tev dziļa grēku pekle.
Pamet pasaulei tos niekus, Mantu sev ar viltu krāt,
Godu sadzīt vaj ar priekus Kārot, meklēt, sagādāt,
Kas tik acumirkli glauda, Par to mūžam pēc jarauda.
Tā kā zveinieks zivi pieviļ, Viņai ēdamu izrauj
Un ar to vēl citas pieviļ, Bet nevienai rīt neļauj,
Izvelk tik no viņu vietām – Tā ir ar pasaules lietām.
Tās tev šodien priekšā mestas, Kamēr nāvi ierijies;
Tūdaļ citam top pienestas, Kamēr tāpat iekodies.
Daudz šīs lietas pievīlušas, – Ilgi tiem nepalikušas.
Ak ta nāve savas bultas Sen jau priekš tev trinusi!
Pirms ne ka tev vēl uz gultas, Sataisies jel tikuši,
Ja tu gatavs būt nesteigsies, Žēlabās tavs mūžs nobeigsies.
Kas tev mūžam var pastāvēt, Tas ir tavs un cits nekas!
Kam tad sirdi grib’ nonāvēt Iekš pasaules kāribas?
Šodien ta par lielu prieku, Rītu sašķīst un par nieku.
Ak, tu zemojies pārlieku! Vaj šie nieki vērtes ir,
Ka tiem ņemt būs tev to prieku, Ko Dievs augstais tev piešķir?
Kapēc zemei tā piespiesties? Ak, laiks ir, uz debes’ griezties.
Vaj tu dubļos gribi velties? Vaj tā Dievs ir izredzejs?
Ak, uz Dievu tev būs celties, Kas tev daudzkārt pazvērejs:
Ja paklausigs pie man steigsies, Tavs prieks mūžigi nebeigsies.
Kristus pēc tev izstiepj rokas, – Teci, dvēs’le ticibā,
Atmet pasaul’s priekus mokas, pacel prātu augstibā!
Kad pie Pestitaja nācis, Pilnigs prieks tad tevim sācīs.
Man palīdzi, man sataisi, Tu vis’augstais Dieva spēks!
Man no pasaules atraisi, Lai iekš manim zūd viss grēks;
Ka jo projam pie tev turos Un pie zemes vairs neduros.
Vadi man uz savu ceļu, Manu prātu apgaismo,
Atraisi ar manu mēli, Un dod, Dievs, par visu to
Tevi šeitan teikt nekavēt Un tur mūžīgi tev slavēt.
Kungs, tu tiešām palīdzēsi! Tu to dārgi solijis;
Es tev ticu, ka tu spēsi Mani uzņemt debesīs.
Uz to priecajos arvienu, Uz to gaidu nakt’ un dienu.
Ieskaties