Turēsimies pie Jēzus apliecināšanas

Tā kā mums ir liels augstais priesteris, kas izgājis cauri debesīm, Jēzus, Dieva Dēls, tad turēsimies pie Viņa apliecināšanas. Jo mums nav augstais priesteris, kas nespētu līdzi just mūsu vājībām, bet kas tāpat kārdināts visās lietās, tikai bez grēka. [Ebr.4:14-15]

Ko nozīmē vārds “apliecināt”? Mēs saprotam, ka runa ir par mūsu kristīgās ticības apliecināšanu. Bet ko mēs apliecinām?

Vairums mūsdienu kristiešu, iespējams, pirmām kārtām domā par savas identitātes apliecināšanu: “Es esmu kristietis.” Protams, apkārtējiem ir jādzird no mūsu mutes, ka esam kristieši un vēlamies tādi būt. Taču mums jāatceras, ka ticības apliecība ir kas vairāk. Ticības apliecības svarīgākais saturs ir šāds: Jēzus Kristus ir Dieva Dēls, mūsu Glābējs.

Nekādā gadījumā mēs neapliecinām paši savu gudrību vai krietnumu, jo šajā ziņā mums lielu panākumu nav un nav daudz, ar ko lepoties.

Kristīgas ticības apliecības pamats un centrs ir Jēzus. Mēs sludinām Viņu, nevis paši sevi. Mūsu ticības apliecība nāk no Bībeles un apgalvo, ka Jēzus ir Dieva Dēls. Mūsu apliecība nedrīkst būt nekas cits kā Bībeles vēsts, ka Jēzus ir Dieva vienpiedzimušais Dēls, kas no Tēva mūžībā dzimis, un arī patiess Cilvēks, kas no jaunavas Marijas dzimis.

Mēs apliecinām, ka Jēzus ir mūsu Glābējs. Būdams Dievs Dēls, Viņš kļuva par Cilvēku. Visās lietās Viņš tika kārdināts – gluži kā mēs, tomēr neizdarīja nevienu pašu grēku. Tā ir mūsu ticības apliecība, kuru droši apliecinām kā Bībeles vēsti, un tās patiesumu garantē pats Dievs.

Jēzus tika kārdināts visās lietās – tāpat kā mēs. Tomēr ir kāda atšķirība: kur mēs klūpam un krītam, Viņš pastāvēja bez grēka.

Tāpēc varam būt pārliecināti, ka nekas cilvēcisks Jēzum nav svešs un Viņš pilnībā pazīst mūsu dzīvi. Jēzus saprot, cik grūti ir būt kristietim. To visu labi zinādams, Viņš par mums ir miris un ar Savām asinīm apzīmogojis grēku piedošanu – pieejamu ikvienam, kas uz Viņu paļaujas.

Turēsimies pie ticības apliecības un liecināsim par Jēzu savā dzīvē!