Te es esmu

“Bet tas [Ābrahams] sacīja: “Te es esmu.”” [1.Moz.22:11]

Šāda [Ābrahama] paklausība Dievam ir tīkamāka par daudziem citiem darbiem. Jo tīkamākais no visiem upuriem Dievam ir grēka nonāvēšana, dzīve taisnībā, svētumā, paklausībā un miesas nonāvēšanā. Tas gan mums ir grūti un rada sāpes, tomēr mums jāmācās, kas ir labs, Dievam tīkams un pilnīgs [Rom.12:2].

Mēs tikai runājam par šīm lietām, bet Ābrahams un Īzaks to ir pierādījuši darbos, pilnīgi piepildīdami Dieva gribu; pie mums tas vēl nav pat sācies. Dievam šāds darbs ir labs un tīkams, bet mums šķiet ļauns un netīkams. Jo nav nekā sāpīgāka un grūtāka par miesas un grēka nonāvēšanu. Tādēļ mums tas šķiet briesmīgi un neiespējami, mēs bēgam un izturamies naidīgi. Tomēr mums jāpierod un jāsāk rīkoties tā, kā rīkojies Ābrahams, kas nebēg, bet pavisam labprātīgi gaida, kad viņa dēls tiks nonāvēts, un tad šai nāvei sekos dzīvība.

Šis darbs ir darīts ticībā, un par tādiem eņģeļi mēdz priecāties arī pie mums, ja pildām kristīgu amatu un darbus.