Tas Kungs uzrunā velnu

Pret grēkākrišanas lāstu, šo cilvēces ļaunuma avotu, Tas Kungs jau pašā sākumā vērsās ar biedinošiem un nosodošiem vārdiem, sacīdams: “Un Es celšu ienaidu starp tevi un sievu, starp tavu dzimumu un sievas dzimumu. Tas tev sadragās galvu, bet tu viņam iekodīsi papēdī” (1.Moz.3:15).

Vispirms mēs ieraugām, ka Tas Kungs šeit uzrunā it kā parastu čūsku. Tā kā sātans nav nācis un atklājies tieši, bet runājis čūskas veidolā, tad arī Dievs Tas Kungs viņu sastop un uzrunā kā čūsku. Kāds varbūt jautās: kā to var zināt? Vai ir kāds drošs un pārliecinošs iemesls šos vārdus attiecināt uz sātanu un Kristu? Atbilde: jā, ir. Vai mēs tiešām nesaprotam, kas bija šī čūska, kura pievīla Ievu?

“Netopiet bērni saprašanā!” — Viltus, aprēķins, apvārdošana, suģestija, kas saistīta ar čūsku, blakus Svēto Rakstu vārdiem par veco čūsku, ko sauc par velnu un sātanu (Atkl.12:9), mums ir vairāk nekā pārliecinošs pierādījums, ka tas tiešām bija sātans, kas tērpies čūskas veidolā. Šie vārdi patiešām ir tikuši sacīti sātanam, vai, pareizāk sakot, Tas Kungs uzrunāja to pašu čūsku, kas bija pievīlusi cilvēkus.

Tāds ir Bībeles valodas skaidrojums. Turklāt mums jāsaprot, ka Dievs Tas Kungs nekad neuzliktu morālu atbildību nesaprātīgiem dzīvniekiem. Tā top skaidrs, ka Tas Kungs, gluži kā. daudzās citās Svēto Rakstu vietās, arī šeit runā tēlu valodā. Un, kā jau mēs runājām: ja reiz velns bija sācis darboties kā čūska, tad arī Tā Kunga priekšā viņam bija jāstājas kā čūskai, un tas šim lepnajam un iedomīgajam garam, kas vēlējās kļūt par visaugstāko debess un zemes kungu, bija piemērots sods un pazemojums.

Senatnē kāds Svēto Rakstu skaidrotājs par šo valodu ir izteicies tā:

“Tas Kungs ir vēlējies mocīt nekaunīgo velnu ar tumšiem un mīklainiem vārdiem, kas viņam nedos miera un tam arvien radīs neskaidrību par šo vārdu patieso nozīmi.”

Tātad ir skaidrs, ka šī vecā čūska ir velns un sātans, un tāpēc mēs spējam pareizi saprast 14. panta vārdus. Kad Tas Kungs saka: “Tu esi nolādēta visu lopu un lauku zvēru vidū!”, tad Viņš vēlas sacīt: “Tu esi pievīlis un maldinājis kā dzīvnieks, tāpēc tu tapsi nolādēts pāri visiem citiem lauku zvēriem, — tu, kas biji tik cēls gars un debesu eņģelis, tu tiksi pazemots un nolādēts vēl zemāk par necilajiem lauku zvēriem.” Kad Viņš saka: “Uz sava vēdera tev būs līst un pīšļus ēst visas tavas mūža dienas,” tad Viņš vēlas pateikt, ka velns aizņēmies čūskas veidolu. Tāpēc gluži kā čūska uz vēdera lien un pīšļus ēd zemes alās, tāpat tam būs jādara un jādzīvo “pasaules zemajās vietās'”‘ (Ef.4:9).

Tāds ir Dieva Tā Kunga nolūks. Te mums ir spēcīgākais pierādījums tam, ka Tas Kungs uzrunā velnu, proti, Viņš uzrunā to pašu čūsku, kas ar savu viltību un ļauno izveicību pievīla Ievu, jo mēs labi zinām, ka nesaprātīgiem zvēriem Dievs nekad nav prasījis morālu atbildību un tos nav sodījis, un mēs arī zinām, ka Dievs visos Svētajos Rakstos ir runājis tēlu valodā. Tādēļ mums ir vieglāk paskaidrot 15. pantu: “Es celšu ienaidu starp tevi un sievu, starp tavu dzimumu un sievas dzimumu” utt.