Taisnošanas pasludinājums

Tātad “taisnošana” nozīmē “pasludināt par taisnīgu, tiesājot nolemt, ka kāds ir taisnīgs”.

Ja Dievs taisno kādu cilvēku, tad tas nenozīmē, ka Viņš to pārvērš tā, ka cilvēks kļūst taisnīgs. Tas nozīmē, ka Dievs pasludina spriedumu: šis cilvēks ir taisnīgs Viņa acīs. Dievs sēž savā tiesneša krēslā debesīs un pasludina spriedumu, ka šis cilvēks ir taisnīgs Viņa priekšā.

Citiem vārdiem sakot, taisnošana ir brīnišķa sprieduma pasludināšana, jo cilvēks, kas stāv Dieva priekšā, patiesībā nav taisnīgs. Nekad neviens cilvēks, izņemot Jēzu Kristu, nav ticis atzīts par absolūti tīru un bezvainīgu Dieva priekšā. Ja mēs atceramies arī to, ka mūsu Dievs ir svēts Dievs, kas ienist grēku un necieš pat visniecīgāko pārkāpumu savā tuvumā, tad tiešām tas ir ievērojams spriedums, ko Dievs pasludina, nosaucot cilvēku par taisnīgu. Vēstulē romiešiem ir skaidri pateikts, ka Dievs taisno bezdievīgos. (Rom.4:5) Dievs pasludina, ka bezdievji Viņa acīs ir taisnīgi. Kā to lai saprot?

Bibele mums to atklāj. Tā parāda, ka šim brīnišķīgajam spriedumam ir ļoti konkrēts pamats – Jēzus vietnieciskais upuris.