Jēzus – nāves Uzvarētājs
Dziedinot aklo, Jēzus Sevi parādīja kā pasaules gaismu; spitālīgo šķīstīšanā Viņš pierādīja, ka darbojas paša Dieva spēkā, bet mirušo augšāmcelšanā atklājās kā “augšāmcelšanās un dzīvība”.
Tu redzi arhīvu par mirušo augšāmcelšanās
Nākamā pasaule
Kristus un mirušo augšāmcelšanās, sagaidāmā lielā tiesa noteikti ir atstājusi tālejošas sekas uz visu cilvēku dzīvi: “Nav pestīšanas nevienā citā; jo nav neviens cits vārds zem debess cilvēkiem dots, kurā mums lemta pestīšana” (Ap.d.4:12).
Pāvila izpratne par radību
Es domāju, ka šī laika ciešanas ir nenozīmīgas, salīdzinot ar nākamo godību, kas atspīdēs pār mums. Arī visa radība ilgodamās gaida to dienu, kad Dieva bērni parādīsies savā godībā. Jo radība pakļauta nīcībai nevis aiz savas patikas, bet aiz Tā gribas, kas viņu tai pakļāvis; tomēr viņai dota cerība. Jo arī pati radība reiz tiks atsvabināta no iznīcības verdzības un iegūs Dieva bērnu apskaidrību un svabadību. Jo mums ir zināms, ka visa radība vēl aizvien līdz ar mums klusībā nopūšas un cieš sāpes.
Bet ne vien viņa, arī mēs paši, kas jau esam saņēmuši Gara pirmos augļus, ar ilgu pilnām nopūtām gaidām, kad saņemsim savu bērnu tiesu, savas miesas pilnīgo atpestīšanu. (Rom.8:18-23)
Dieva vārds augšāmceļ no mirušajiem
Attēls šajā lappusē atspoguļo vienu no visu laiku sensacionālākajiem notikumiem. „ Jēzus.. nonāk pie [Lācara] kapa; tas bija alā, un akmens gulēja priekšā. Jēzus saka: „Noņemiet akmeni!” Marta, mirēja māsa, saka Viņam: „Kungs, viņš jau ož, jo ir jau pagājušas četras dienas.” .. Tad viņi noņēma akmeni. .. [Jēzus] stiprā balsī sauca: „Lācar, nāc ārā!” Un mirušais iznāca; kājas un rokas tam bija autiem sasietas un seja aizsegta ar sviedrautu” (Jņ. 11:38–44).
Dievs vēlas lai nāve tiktu uzvarēta
Raugoties uz nāvi, mēs nevaram fatāli teikt: “Dievs to grib”, mums jāpiebilst cits teikums: “Dievs to nevēlas”.
Atsauces (0)