Kristīgajā mācībā ir divējāda pieeja šiem jautājumiem. No vienas puses, tā māca “turēt mieru ar visiem cilvēkiem”, cik tas atkarīgs no mums, tiekties pēc miera... Lasīt tālāk
Lielais katehisms
Dažkārt, kristīgas liecības gadījumā, runāšanu uzskata par kristieša pienākumu. Jau iepriekš minējām, kad tas tā nav. Šeit jāuzsver, ka arī klusēšanu var uzskatīt par pienākumu... Lasīt tālāk
Viena no šīm pārbaudes iespējām parasta cilvēka dzīvē gadās ļoti reti, daudzi to vispār nepiedzīvo. Tas ir aicinājums sniegt liecību tiesā. Tiesas darbinieku darbs lielā... Lasīt tālāk
Baznīcas attieksme pret valsts ekonomisko, sociālo un politisko iekārtu nedrīkst būt vienpusīga. Tā nevar nostāties pret komunismu un būt kapitālisma pusē vai otrādi. Abām iekārtām... Lasīt tālāk
“.. kad nu viņi labi zina tekstu, tad māci tiem ari pareizo izpratni, tai viņi saprastu, ko tas nozīmē..”... Lasīt tālāk
Nepareizs ir apgalvojums, ka Mārtiņš Luters savos katehismos otro bausli (tēlu aizliegums) ir vienkārši izlaidis.... Lasīt tālāk
Sabiedrības varas iestādēm savā darbā, jāvadās pēc diviem galvenajiem principiem – taisnīguma un sabiedrības labklājības. Abi principi ir cieši saistīti viens ar otru, tādēļ darbojas... Lasīt tālāk
Vienā no desmit baušļiem ir teikts: “Godini savu tēvu un māti, lai tu ilgi dzīvotu tanī zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev dod” (2.... Lasīt tālāk
Svētajos Rakstos arvien ir runa par naudu – gan par tās taisnīgu, gan nelietīgu izlietojumu.... Lasīt tālāk
Lai arī visiem kristiešiem, saskaņā ar Rakstu priekšrakstiem [1.Kor.11:26-29], būtu bieži jāiet pie Svētā Vakarēdiena, mēs nevaram sacīt, ka Svētais Vakarēdiens būtu absolūti nepieciešams.... Lasīt tālāk