Tu redzi arhīvu par Kristus klātbūtne
Ir aizraujoši palūkoties uz vietu, kur pirmo reizi tika svinēts Svētais Vakarēdiens. Ir svarīgi atzīmēt arī to, ka dažādiem cilvēkiem ir dažādi viedokļi par to, ko Jēzus domāja, teikdams: “Tā ir Mana miesa” un “Tās ir Manas asinis.” Taču svarīgākais, ko Kristus vēlas, lai jūs atcerētos, ir šis: Viņš sagatavoja Svēto Vakarēdienu kā dāvanu, “kas par jums TIEK DOTA“! (Lk.22:19).
Dorē brīnišķīgā glezna, kas attēlo eņģeļu ieskautā Kristus debesbraukšanu, ir saviļņojošs skats. Taču mākslinieks ir uztvēris kādu citu bieži neievērotu sajūtu. Paskatieties uzmanīgi uz mācekļiem kreisajā apakšējā stūrī, kas “cieši skatījās uz debesīm” (Ap.d.1:10-11). Vai tiešām viņi jutās tā, kā mākslinieks viņus ir attēlojis – vieni un pamesti? Kaut arī viņi varēja būt izmisuši, debesbraukšana nebija viens no Kristus sekotāju skumjākajiem brīžiem. Kā mēs to zinām? Mēs to zinām, jo evaņģēlists Lūka mums vēstī, ka mācekļi atgriezās Jeruzalemē ar lielu prieku, slavēdami Dievu (Lk.24:52-53).
Tāpēc, ka inkarnētā Kristus, mūsu Starpnieka un Pestītāja persona sastāv no divām dabām, kuras tikušas vienotas, dievišķajai dabai pieņemot un cilvēcīgai dabai tiekot pieņemtai, un lai doktrīna par Kristus klātbūtni savā baznīcā tiktu pareizāk, skaidrāk un vieglāk izskaidrota, apdomāta un pielietota mūsu patiesam mierinājumam, tālāk mēs parunāsim konkrēti un atsevišķi par katru no Viņa dabām, jeb par Kristus klātbūtni atbilstoši katrai no dabām.
Mācekļiem ir atļauts lūgt tādēļ, ka to ir ļāvis Jēzus, bet Viņš pazīst Tēvu. Viņš apsola, ka Dievs tos uzklausīs.
Ticības jēdziena izpratne var radīt zināmas grūtības: tajā var ietilpināt daudzus priekšstatus, bet tādus tajā var arī mēģināt atrast. Kā pirmo šeit sastopam ticības un zināšanu jeb zinātnes pretstatījumu.
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2020
Atsauces (0)