Publiskais kalpošanas amats ir dievišķs iestādījums.... Lasīt tālāk
Kristīgā dogmatika
Lai arī publiskā kalpošana (mācītāja amats), kurš mācītājiem tiek piešķirts ar draudzes starpniecību, ir dievišķs iestādījums, tā nav absolūti nepieciešama; jo visi ticīgie, būdami garīgi... Lasīt tālāk
Runājot par šāda aicinājuma nepieciešamību, Augsburgas ticības apliecība pasludina: “Nevienam baznīcā nav atļauts publiski (atklāti, oficiāli) mācīt un sakramentus pārvaldīt, kā tikai pēc iedibinātās kārtības... Lasīt tālāk
Aicinātu mācītāju ordinēšana nav dievišķs iestādījums jeb pavēle, bet gan baznīcas rituāls, jo, lai arī tas ir minēts Ap.d.14:23, Rakstos tas nav pavēlēts. Tādēļ ordināciju... Lasīt tālāk
Tā kā mācītāja amats ir Dieva Vārda sludināšanas amats (Kalpošana ar Vārdu un Sakramentiem, žēlastības līdzekļu amats, atslēgu vara.), tad ticīgajiem ir jāpakļaujas savam mācītājam... Lasīt tālāk
Savos Rakstos Luters laiku pa laikam atkal un atkal atgriežas pie domas, ka publiskais kalpošanas amats ir augstākais baznīcas amats. Taču viņš arī paskaidro, kādēļ... Lasīt tālāk
Mūsu dogmatiķi ir apskatījuši mācību par mūžīgo izredzētību dažādās savu dogmatisko sistēmu vietās (saistībā ar mācību par dievišķo žēlastību – Kvenštets, Hollacs; saistībā ar mācību... Lasīt tālāk
Konkordijas formula nopietni aicina visus ticīgos “pareizi un noderīgi domāt un runāt par mūžīgo izredzētību, jeb Dieva bērnu predestināciju un nolemšanu mūžīgai dzīvošanai” ; jo,... Lasīt tālāk
Saskaņā ar Svētajiem Rakstiem, Dievs nav izredzējis nedz visus cilvēkus (Samuēla Hūbera kļūda), nedz nelokāmus ticīgos, kā arī īslaicīgus ticīgos (Tībengenes skolas, kā arī dažu... Lasīt tālāk
Runājot par svarīgo jautājumu, kurš tiek daudz apspriests jau kopš XVI gadsimta, proti, kāda ir ticības saistība ar izredzētību, mums ir jāpatur prātā, ka jēdzieniskā... Lasīt tālāk