Svētie nespēj nekrist daudzos lielos grēkos

[Jēkabs atbildēja:] “Pie kā tiek atrasti tavi dievi, tas lai mitas dzīvot!” [1.Moz.31:31-32]

Te Svētais Gars apraksta to, cik cilvēcīgi mēdz rīkoties svētie. kaut arī viņi ir stipri ticībā un garā, tie tomēr ne tikai maldās un kļūdās daudzās lietās, bet arī miesīgi krīt grēkā. Jēkabs domā, ka ir bez vainas, ka nevar tikt turēts aizdomās un nav apdraudēts, tādēļ šajā lietā var apmierināt Lābana prasību.

Taču tā šis laulātais vīrs nodod nāvē pats savu mīļo sievu. Ja mūsu Kungs Dievs nebūtu aizsteidzies priekšā un to novērsis, tad Jēkabs būtu neapdomīgi nodevis bendes rokās pats savu mīļo Raheli.

Tādēļ Svētais Gars ir klāt un drīz vien atrod padomu – pretēji šai Jēkaba atļaujai.

Tas ir Dieva darbs un prasme – Viņš maina un labo to, ko Jēkabs savu maldu dēļ samaitājis. Viņš spēj ļaunu vērst par labu, ja mēs esam ko sabojājuši vai palaiduši garām. Lielā vājuma dēļ, kas raksturīgs cilvēkam, arī svētie nespēj nekrist daudzos lielos grēkos.

Dievs valda un vada savus svētos tā, ka viņi gan var maldīties un kļūdīties, tomēr viss beidzas labi vai vismaz – lielākais posts iet garām. Visas lietas izredzētajiem tas ir, tiem, kuri tic, nāk par labu – arī viņu kļūdas un grēki. Tas noteikti tā ir. Jo Dievs mēdz radīt visu no nekā; Viņš spēj radīt ko labu arī no tā, kas ļauns.