Saskatīt neredzamo

Ticībā viņš atstāja Ēģipti, nebīdamies no valdnieka dusmām, jo, kā neredzamo redzēdams, viņš izturēja. [Ebr.11:27]

Mozum bija daudz iemeslu baidīties no valdnieka, jo faraons necieta nepaklausību. Reiz jau Mozus bija bēdzis no valdnieka dusmām, kad bija nogalinājis kurš spīdzināja viņa tautieti. Notikums bija nācis gaismā, un faraons gribēja Mozu sodīt. Viņam patiešām bija pamats baidīties.

Arī tagad, kad Mozum Israēla tauta bija jāizved no Ēģiptes, viņam nācās pieredzēt faraona dusmas. Taču šoreiz Mozus nebēga. Viņš nevairījās, bet savā misijā glābt Israēla tautu no Ēģiptes verdzības palika nelokāms.

Kāpēc viņš šoreiz nebaidījās? Bībele atbild, ka Mozus bija mācījies bīties kādu citu. Viņš bija sastapis To Kungu, Israēla Dievu, un saņēmis Viņa pavēli: izved Manu tautu no Ēģiptes verdzības uz Kānaānas zemi!

Tādēļ par spīti visai pretestībai, draudiem un dusmām no faraona puses Mozus bija nelokāms. Viņš izturēja, “it kā neredzamo redzēdams”.

Mozus bija sastapis Dievu, kas viņu uzrunāja no degoša ērkšķu krūma. Viņu uzrunāja Dieva balss, kā bija noticis ar citiem Tā Kunga praviešiem. Tomēr pašu Dievu viņš neredzēja.

Mozus izturēja, it kā “neredzamo redzēdams”, un tieši tāpat notiek ar cilvēkiem, kas iepazinuši Dievu.

Iedomājies, ja mēs kaut uz mirkli varētu ieraudzīt neredzamo Dievu visā Viņa debešķīgajā godībā un majestātē! Ja mēs ieraudzītu Dievu uz Viņa augstā troņa, serafu slavas dziesmu ieskautu, kā to redzēja pravietis Jesaja! Vai, kaut ko tādu piedzīvojuši, arī mēs nespētu izturēt visus kārdinājumus un briesmas, kas stājas mums ceļā?

Manuprāt, mēs izturētu. Tomēr Dievu mēs nespējam redzēt – vismaz ne ar tām acīm, kādas mums ir šobrīd. Taču mēs varam Dievu iepazīt, lasot Bībeli, dzirdot Dieva vārda sludināšanu, un pieņemt ticībā. Tā mēs saņemam spēku – spēku izturēt, it kā “neredzamo redzēdami”.