Saprāts vai ticība

Dzīvības Vārds

Noklausies šo e-publikāciju

Viena no lielākajām Dieva svētībām, ko Viņš ir devis Savai Baznīcai, ir Svētā Vakarēdiena sakraments. Taču tā vietā, lai vienkārši ticētu Jēzus skaidrajiem vārdiem, šodien daudzi Pestītāja vārdiem piešķir citu nozīmi. Tādēļ šie cilvēki neglābjami liedz sev Dieva svētību, ko Viņš piedāvā caur Savu Sakramentu. Tālāk uzdotie jautājumi un sniegtās atbildes palīdzēs jums izprast Bībeles mācību par Svēto Vakarēdienu, balstoties uz Dieva atklāto Vārdu, nevis cilvēka saprātu.

Sakot „Tā ir Mana miesa” un „Tās ir Manas asinis”, Jēzus gribēja teikt, ka maize un vīns simbolizē Viņa miesu un asinis.	NĒ. Jēzus domāja to, ko Viņš teica, un teica to, ko Viņš domāja. Ja Jēzus būtu gribējis teikt, ka maize un vīns tikai „ataino” vai simbolizē Viņa miesu un asinis, Viņš tā būtu darījis. Jēzus runāja uzmanīgi. Kad Viņš vēlējās izmantot simbolus burtisku izteicienu vietā, Viņš tā arī skaidri darīja. Izsakoties līdzībās, Jēzus teica: „Dieva valstība ir kā..”. Iedibinot Svēto Vakarēdienu, Jēzus neteica, ka maize un vīns ir kā Viņa miesa un asinis. Viņš teica, ka tie ir. Jēzus zināja, kad runāt burtiski un kad runāt tēlaini. Viņš nekad nebija apmulsis, tādēļ Viņš nekad nejauca divus saziņas pamatveidus.
Balstoties uz loģiku un saprātu, Jēzum nav iespējams vienlaicīgi būt fiziski klātesošam debesīs un uz zemes.	JĀ! Balstoties uz cilvēka saprātu, tas noteikti šķiet neiespējami, ka Jēzus ir klātesošs uz zemes un debesīs vienlaicīgi. Taču Dievs nav ierobežots saprātā. Ja Jēzus teic, ka Viņš ir fiziski klātesošs Svētajā Vakarēdienā, mēs ticam šai dievišķajai patiesībai. Jēzus teica: „Mani vārdi ir patiesība.”
Kopš Kristus laikiem ir pastāvējuši dažādi viedokļi par to, vai Svētajā Vakarēdienā Kristus ir „fiziski” vai tikai „simboliski” klātesošs.	NĒ. Kaut gan šo Dieva brīnumu nav iespējams izprast ar saprātu, Kristus ir fiziski klātesošs sakramenta maizē un vīnā. 1500 gadu pēc Kristus augšāmcelšanās un debesbraukšanas liela daļa kristīgo baznīcu uzturēja šo pārliecību un mācīja, ka Svētais Vakarēdiens ir viens no Dieva varenajiem brīnumiem. Reformācijas laikā Mārtiņš Luters uzstāja, lai Baznīca turpinātu mācīt par Kristus patieso klātbūtni Svētajā Vakarēdienā. Taču citi protestantu reformatori rakstīja un mācīja, ka Jēzus vārdi par Vakarēdienu bija tikai simboliski. Šī Kristus skaidro vārdu sagrozīšana pārvērš Svētā Vakarēdiena būtību: no metodes, kādā Dievs dāvā svētības Saviem bērniem, tas kļūst par bezjēdzīgu, uz cilvēku orientētu ceremoniju.