Sabata baušļa prasības Jaunās Derības garā

Tagad noskaidrosim, ko nozīmē šo dienu svētīt kā Tā Kunga dienu. Dievišķajā bauslī vārds “svētīt” nozīmē “nošķirt svētai lietošanai”, gluži kā to dara ar lietām, personām vai lopiem, kas nošķirti dievkalpošanas un upurēšanas vajadzībām jeb tikuši svētīti Tam Kungam.

Dieva īpašais uzsvars uz dusas dienas svētīšanu ir redzams ne tikai no pavēles – “tev būs svēto dienu svētīt” -, bet arī no aicinājuma to pieminēt un apdomāt..

Tas Kungs saka: “Piemini sabata dienu, ka tu to svēti” (2.Moz.20:1). Mazāk svarīgu lietu varētu darīt arī bez pieminēšanas un apdomāšanas, bet pavēle pieminēt apliecina sabata lielo nozīmīgumu. Tas ir pirmais, ko māca norāde pieminēt. Otrkārt, šie vārdi māca jau iepriekš sakārtot visas laicīgās lietas, ka varam svētīt sabatu iespējami brīvi un netraucēti. Daudzi zaudē sabata svētību, dvēseles mieru Dieva un Viņa vārdos tieši tādēļ, ka nepiemin un neievēro sabatu. Piemēram, tie labprātīgi neatbrīvojas no rūpēm un pie nākumiem, kas traucē svinēt sabatu gan viņiem pašiem, gan viņu ģimenēm. Daudziem traucē šķēršļi, ko viņi paši bez grūtībām varētu novērst, ja vien paklausītu Tā Kunga vārdiem: “Piemini sabata dienu, ka tu to svētī.”

Tagad jautāsim: kas mums jādara, lai patiesi svētītu šo dusas dienu? Kā svētīsim sabatu, lai tas nekļūtu nesvēts? Citiem vārdiem sakot: ko Dievs pavēl un aizliedz trešajā bauslī? Mūsu baznīctēvs Mārtiņš Luters to ir formulējis īsos, bet satura ziņā ļoti bagātos vārdos:

Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka Dieva vārdus un to sludināšanu nenicinām, bet tos turam svētus, labprāt klausāmies un mācāmies.

Tā Mārtiņš Luters formulē sabata baušļa prasības Jaunās Derības garā. Ja vien mūsu prāts mīl Dieva vārdus, tad arī mūsu darbi un rīcība katrā ziņā svētīs šo svēto dienu. Pirmkārt, šeit ir neiespējami sniegt ārējas rīcības priekšrakstus, kas atbilstu jebkuriem apstākļiem un gadījumiem. Turklāt sabata svētīšana nenotiek ar garīgām praksēm un skaistiem darbiem, ja tie nenāk no patiesas dievbijības un mīlestības uz Dievu un Viņa vārdiem. Jo bez mīlestības un dievbijības visi sasniegumi Dieva priekšā nav nekas cits kā tīrākā liekulība. Vispirms savā sirdī ir jāiemanto dievbijības un mīlestības Gars, kurš ikviena situācijā tev rādīs un mācīs, ko darīt vai nedarīt ārējās lietās. Tomēr galvenais ir bīties un mīlēt Dievu tik ļoti, lai Viņa vārdus nenicinām, bet turam tos svētus, labprāt klausāmies un mācāmies.