Pravieša loma Israēla tautas vēsturē

Israēla tautas vēsturē nozīmīga loma ir praviešiem. Tas ir tādēļ, ka tie galvenokārt ir vārda cilvēki. Tie bija cilvēki, kuri nesa vārdu, tad bija pats vārds, kuru tie nesa, pati vēsts un tad bija tas, kurš sūtīja vārdu – pats Jahve, Dievs Tas Kungs.

Svarīgais Israēla pravietī bija nevis veids kā vēsts tika saņemta un sniegta tālāk, bet tas, ka tas bija Jahves vārds. Pravietis bija īpašs Dieva izraudzīts cilvēks, lai nestu tālāk Jahves vārdu citiem cilvēkiem. Apskatīsim vienu no svarīgākajiem piemēriem, kur Mozus nes Dieva vēsti visai tautai.

“Kad tu nonāksi zemē, ko Kungs, tavs Dievs, tev dod, tad nemācies atdarināt to tautu preteklības. Lai starp jums neatrodas neviens, kas sadedzina savu dēlu vai meitu ugunī vai kas pareģo, zīlē, bur, pesteļo, vārdo, izsauc garus, ir zintnieks vai mirušo iztaujātājs.” (5.Moz.18:9-11)

Šis ir apbrīnojas saraksts un ievērojiet, kas tam ir kopējs. Tas ir saraksts, kurā uzskaitītas iespējamās alternatīvas Dieva vārdam. Tās ir lietas, pie kurām vēršas citas sabiedrības, citas tautas un viņu reliģijas, lai gūtu ieskatu dzīvē un gaidāmajā nākotnē. Mozus te nenosauc vienkārši dažas lietas gadījuma pēc, bet sagatavo savu tautu tālākajai vēstij:

“Jo šīs tautas, ko tu padzīsi, klausa zīlniekus un pareģus, bet tev Kungs, tavs Dievs, nav tā ļāvis. Kungs, tavs Dievs, tev dos tādu pravieti kā es – no pašu ļaudīm, no taviem brāļiem, klausiet viņu!” (5.Moz.18:14-15)

Tādējādi jums nebūs vajadzīgi pareģi un burvji vai kādi citi nākotnes zīlnieki, jums nevajadzēs garu izsaucējus, zintniekus vai cita veida pareģus. Tā vietā Dievs jums dos pravieti: “Gluži kā tu prasīji Kungam, savam Dievam, pie Horeba sapulces dienā: lai man vairs nav jādzird Kunga, mana Dieva, balss, lai vairs nav jāredz šī lielā uguns, ka es nemirstu! Un Kungs man teica: pareizi viņi saka! No viņu brāļiem es tiem celšu tādu pravieti kā tu, es likšu tam mutē savus vārdus, un tas viņiem teiks visu, ko es viņam pavēlēšu. Kurš neklausīs manas runas, ko tas viņiem teiks manā vārdā, tam es pats atprasīšu! Bet pravietis, kurš uzdrīkstēsies runāt manā vārdā ko tādu, ko es viņam neesmu pavēlējis runāt, vai kas runās citu dievu vārdā, – tāds pravietis lai mirst!” (5.Moz.18:15-20)

Ievērojiet, ko pravietis darīs: viņš stāvēs starp tautu, kas ir līdz nāvei pārbijusies no Jahves un Jahvi, kurš vēlas nākt tuvu pie savas tautas. Tādējādi pravietis ir kā saikne starp tautu un tās Dievu. Un svarīgs nav ne veids, ne pārdzīvojums, nekas cits, kā tikai tas – vai tas ir Dieva vārds, vai nav.

Vēl viens piemērs: 1. Ķēniņu grāmatā 14. nodaļā lasām, ka Jārobāma dēls ir saslimis un ķēniņš šajā sakarībā vēlas dzirdēt Jahves vārdu. Viņš nevar iet pats, jo viņam ir pārāk sliktas attiecības ar pravieti. Tādēļ viņš liek savai sievai pārģērbties, lai pravietis viņu nepazītu un tā ietu viņa vietā. Doma, ka sievai jāpārģērbjas un pravietis viņu tad nepazīs, ir pagāniska doma. Pagānu nākotnes pareģis zinās tikai tik daudz, cik viņa maģiskā darbība to atļaus. Bet Jārobāma sievai par pārsteigumu viņa atklāj, ka šis pravietis, Dieva radītāja pravietis nav atkarīgs no savām burvju izdarībām. Viņš zina, kas viņa ir un dod viņai vārdu, bet tas nav vārds, ko Jārobāms vai viņa sieva vēlas dzirdēt. Pravietis runā Jahves vārdus, kas vēsta par Dieva dusmām un gaidāmo sodu.

Pravietis Jeremija apraksta vairākus kalpošanas veidus, kādi pastāvēja viņa dienās Israēlā. Viņš min priesterus, gudros un praviešus (Jer.18:18). Viņš saka, ka priesteri ir bauslības mācītāji, gudrie dod padomu, bet pravieši dod vārdu. Tādējādi pravietis ir īpašs vārda nesējs un starp viņu un Dievu ir tiešāka saikne, nekā tā ir dota gudrajam vai priesterim. Tiesa, priesteris var vienlaicīgi būt arī pravietis, kā tas ir paša Jeremijas gadījumā. Tas īpašais pravieša amatā tomēr ir tas, ka viņam atšķirībā no citiem Dieva kalpiem ir nepastarpināta saikne ar Dievu. Piemēru mēs redzam 1. Samuēla grāmatas 3. nodaļā, kur zēns Samuēls kalpo pie Ēli un par viņu tiek sacīts, ka viņš vēl nepazina Kungu un viņam vēl nebija atklājies Kunga vārds (1.Sam.3:7) Bet vēlāk lasām, ka Šīlo Dievs tas Kungs atklājās Samuēlam ar savu vārdu (1.Sam.3:21). Pa šo laiku Dievs bija iedibinājis īpašas attiecības ar zēnu, padarot viņu par savu pravieti.