Postmilleniālisma pravieši

Rītdiena, kas nekad nepienāks ir labāka par vakardienu, sacīja dziesminieks aprakstot zinātniskā komunisma secinājumus.

Tiešām, mēs zinām kāda bija vakardiena. Precīzāk sakot, mūsos saglabājas subjektīva pagātnes pieredze, ko mēs saucam par atmiņām, bet rītdiena mums ir sveša un nezināma. Tā mums vēl nepieder. Bet mūsu ekspektācijas ir vienīgi pašapmāns.

Arī es agrāk biju nonācis pie secinājuma, ka gremdējoties atmiņās par pagātni, un sapņojot par nākotni, kas nekad nepienāks, mēs zaudējam tagadni, ko atgriezt nav iespējams. Un mans draugs sacīja, ka tas skan pārāk labi, lai to es pats būtu noformulējis.

Jāatzīst, ka nekas unikāls jau tas nav. Šobrīd var teikt, ka ir tāds postmilleniālisma praviešu laikmets. Sociālie mēdiji ir platforma, kur viņi rod savu auditoriju.

Kam gan tagad interesē, ka svētkos televīzijā mācītājs stāsta, ka Jēzus vietnieciskais asins upuris attaisno mūs Dieva priekšā un Jēzus ir uzņēmies mūsu grēku nastu. Kam tas vispār interesē. Mācītājs šķiet dzīvo joprojām viduslaikos. Tagad pravieši 20 sekundēs pasludina jauno laikmetu, kurā katrs pats esot savas laimes kalējs.

Neupurē savu dzīvi naudas raušanai, lielākā bagātība esot dzīve. Dzīvei nav citas jēgas kā dzīvošana. Neīdi par pagātni,lai neslīgsti depresijā, nedomā par nākotni, lai tevi nepārņem raizes un satraukums. Dzīvo šodien, šajā brīdī. Izbaudi mirkli, jo šis mirklis ir tava dzīve. Iesāc dienu ar rīta rosmi, uzlādē savu iekšējo bateriju ar pastaigu basām kājām zālājā un priecājies par to ka pieredzi šo dienu. Jā. Pieredzi pēc iespējas vairāk, jo tava dzīve sastāv no pieredzēm, un īpaši patīkam pieredzēm. Un neaizmirsti, ka tev nevajag cilvēkus, kuriem tu neesi vajadzīgs un kas nesniedz patīkamas pieredzes. Un seko savām domām, jo domas rada vārdus, vārdi darbus, darbi paradumus, paradumi raksturu, bet raksturs likteni. Jo svarīga ir notiekošā uztvere un domāšanas maiņa, jeb attieksme un reakcija pret realitāti. Ar esošo domāšanu tu pieļausi tās pašas kļūdas, jo tu esi ieprogrammēts tādai dzīvei, un tev ir bailes no tās izrauties.

Un vēl daudz citas lietas tev mācīs postmilleniālisma pravieši jeb visādi transformācijas kouči, terapeiti, nāves dūlas, guru un tamlīdzīgi darboņi, kas runās, citēs un sagrozīs. Bet uzmanīgam vērotājam tas nebūs nekas jauns. Vienīgi nabaga mācītājs to neprot noformulēt, jo joprojām dzīvo viduslaikos.

Viņš jau gribētu, bet nespēj tev pateikt, ka tajā mirklī, kad tu iemīlēsi Jēzu, tev visa dzīve izmainīsies vienā sekundē. Tāpēc, ka tajā brīdī tev izmainīsies pasaules uztvere. Jo pirms tu iemīlējies, tu nezināji, ka vienīgais, kas tev dzīvē trūkst, ir iemīlēšanās šajā dzīvē un pasaulē, ko Dievs tev ļauj pārpārēm izbaudīt.