Piētisms – kas tas ir?

Šajā priekšlasījumā man jāatbild uz jautājumu “Kas ir piētisms?”. Mana atbilde ir skaidra un noteikta – vispirms negatīvā izteiksmē: piētisms nav nekāda programma vai kāds īpašs virziens Baznīcā, vai pat kāds modes novirziens un cilvēku attieksme pret dzīvi. Šāda piētisma nav, nav bijis un – pēc ticības un Baznīcas būtības – tāds nekad arī nevar būt.

Bet tas, ko var apzīmēt par piētismu pozitīvā izteiksmē, tā ir Dieva vārda ietekme cilvēkos, Baznīcā un arī pasaulē, sabiedrībā. Piētisms pieder pie Svētā Gara izpausmēm, tā dāvanām un ietekmes. Uz piētisma izpausmēm, protams, attiecas arī tas, kas sacīts par nepieciešamo garu pārbaudi un atšķiršanu tur, kur ir runa par Gara dāvanām un to lietā likšanu (sal. 1.Kor.12:10). Piētismā sastopamas arī dažas negatīvi vērtējamas novirzes, tāpat kā ir arī negatīvas novirzes attieksmē pret piētismu un piētistiem.

Kristīgajai draudzei visu laiku draud tādas briesmas kā mēģinājumi piemēroties pasaulei, reaģējot uz sabiedrības prasībām un vajadzībām, apsverot, kā kristīgā Baznīca varētu būt tai vairāk noderīga, lai pati gūtu lielāku atzinību, piekrišanu, laužu pieplūdumu. Taču tādiem centieniem nav nekāda sakara ne ar Baznīcas būtību un sūtību, ne ar Dieva vārda darbību. Tādi labāk iederas reklāmas un aģitācijas jomā, kad jāpiesaista pircēji un jāsekmē preču noiets.

Baznīcas būtība un darbs turpretī ir Viņa mācekļiem veikt augšāmceltā Kunga uzdevumu, doties visā pasaulē pie visām tautām un no tām sapulcināt Dieva izraudzīto tautu, un gatavot to Kristus atkalatnākšanai redzamā godībā, un gatavot to tiesai, kas nāks pār visu pasauli. Kas tiek paveikts šajā darbā, to nevar precīzi konstatēt ne ar statistikas datiem par draudžu locekļu un dievkalpojumu dalībnieku skaitu, ne arī demoskopiski, ar datiem par piekrišanas pakāpi, kas atspoguļota sabiedriskās domas analīzē. Ar šādu pakļaušanos pasaules ietekmei, piemērošanos sabiedrības prasībām var gan varbūt iegūt simpatizētājus, bet tādā veidā Baznīca tikai attālināsies no sava uzdevuma izpildes – atgriezt cilvēku, veco cilvēku pārvērst jaunā!

Nobeigumā: Mūsu Lutera Akadēmijas moto ir Lutera vārdi: “1n ipsa fide Christus adest” – “Ticībā Kristus ir klātesošs.” Gribu vēl citēt kādu no piētisma tēviem, proti, jau pieminēto Johanu Arndtu – to, ko viņš saka savā grāmatā “Četras grāmatas par patiesu kristietību”:

”Un tāpēc ka Kristus, ticību turot, tevī mājo un dzīvo (Ef.3:17), Viņa iemājošana nav nekāds nedzīvs darbs, tas ir dzīvs darbs. Tādēļ atjaunošana nāk no Kristus, no ticības. Jo ticība tevī veic divas lietas. Pirmām kārtām, tā tevi ievieto Kristū un padara Viņu par tavējo. Otrām kārtām, tā tevi Kristū atjauno, lai tu Viņā zeltu, ziedētu un dzīvotu… Jo patiesā ticība, kas dara svētīgu, – atjauno visu cilvēku, šķīsta sirdi, savieno ar Dievu, atbrīvo sirdi no pasaulīgajām lietām, tā rada slāpēs un izsalkumu pēc patiesības, rosina mīlestību, dod mieru; prieku, pacietību, sniedz mierinājumu krusta ciešanās, pārvar pasauli, veido Dieva bērnus un visas mūžīgās debesu mantas mantiniekus, Kristus līdzmantiniekus.”

Un šeit piederas kāda Johana Arndta lūgšana pēc patiesas ticības, ar kuru gribu noslēgt jautājuma “Kas ir piētisms?” apceri:

“Ak, mīļais Debesu Tēvs, es Tevi no sirds lūdzu, vadi taču mani ar Savu Svēto Garu un aizdedz ar Viņu manī īsto, patieso, dzīvo ticību uz Tavu vismīļo Dēlu Jēzu Kristu, lai es Viņu patiesi atzīstu un novērtēju to, kādu lielu mīlestību Viņš man ir parādījis, lai es ar Viņu varētu tikt savienots un saņemtu no Viņa spēku, jaunu dzīvību, jaunu mierinājumu, mieru un prieku, un tātad šajā ticībā varētu piedzimt no jauna. Liec manai dvēselei just izsalkumu un slāpes pēc Tavas taisnības, kas rosina mīlestību, mieru, prieku, pacietību, mierinājumu krusta ciešanās. Ak, mans Tēvs, liec man šādā atziņā un ticībā uz savu mīļo Pestītāju un Svētdarītāju Kristu Jēzu reizē augt un pieņemties spēkā, par ko es Tev gribu pateikties ne vien šeit, laikā, bet arī tur, mūžībā. Āmen.”