Pēdējais vārds, bet ne pirms pirmspēdējā vārda

Vispār es arvien vairāk sajūtu, ka es domāju Vecās Derības garā, un sajūtu, un tādējādi pagājušajos mēnešos es arī daudz vairāk lasīju Veco nekā Jauno Derību.

Tikai tad, ja zina Dieva Vārda neizrunājamību, drīkst arī reiz izrunāt Jēzus Kristus vārdu, tikai tad, ja dzīvību un zemi mīl tā, ka šķiet, ka ar to viss būs zudis un beidzies, drīkst ticēt mirušu augšāmcelšanās faktam un jaunai pasaulei.

Tikai tad, ja ļauj darboties Dieva likumam, tad patiešām var runāt arī par žēlastību, un ja Dieva dusmas un atriebība par viņa ienaidniekiem ir realitāte, tad piedošana un ienaidnieka mīlestība var aizskart kaut ko mūsu sirdīs. Kurš pārāk ātri un tieši vēlas būt un justies Jaunai Derībai atbilstošs, manuprāt, nav kristietis.

Nevar un nedrīkst pēdējo vārdu izteikt pirms pirmspēdējā. Mēs dzīvojam pirmspēdējā un ticam pēdējam.