Pavisam īss tas bēdu laiks [634]
Šis laiks, paīsa stundiņa Man šinī zemē bēdina,
Un tā mans mūžs nobeidzās;
Bet Jezus, mans Vis’labais gans, Ar man uz debes’ steidzas.
Redz, tādus augļus grēki nes! Mums tapēc jāmirst, spriež pats Dievs,
– Ak cilvēks, to piemini!
Ta nāves-ties’ visiem uzies, Bet stundu tu nezini.
Kaps tomēr mūs neaizkavēs, Kad Jezus balss mums atskanēs:
Uzceļaties, jūs miesas!
Tad ceļams laiks, Kad Kristus vaigs Parādīsies un tiesās.
Ta nāve manim augļus nes, Dzīvs miris, tomēr Jezum es
Piederu; goda-kroni
Pēc ciešanām Un vaimanām Viņš tur man dos par loni.
Nebīsties tapēc, dvēselit’, Pie Jezus, tava Kunga, krīt,
Kas miris tevis labā;
Jo viņa nāv’ Par tevi stāv, Viņš tev kā bērnu glaba.
Īss laiks, paīsa stundiņa Man šinī zemē bēdina.
Lai tad mans mūžs nobeidzas;
Tomēr mans Dievs, Žēligs paties, Ar man uz debes’ steidzās.
Ieskaties