Pavēle lasīt Bībeli

“Jūs pētījat Rakstus, jo jums šķiet, ka tajos jums ir mūžīgā dzīvība, un tie ir, kas dod liecību par Mani!” (Jņ.5:39)

Svētie Raksti bieži un skaidri sludina, ka Dievs ne tikai atļauj – bet Viņš pat pavēl – ka ikvienam, kurš prot lasīt, ir jālasa Bībele. Mūsu tekstā Kristus mums liek “pētīt Rakstus”. Pavēle ​​ir tik skaidra, ka nav nekādas iespējas to pārprast. Un kam Viņš adresē šo nepārprotamo pavēli? Vai tie ir tā sauktie garīgie: augstie priesteri, priesteri un levīti? Vai arī tie ir tikai mācītie: rakstu mācītāji, tautas vecaji, farizeju vadītāji un tamlīdzīgi? Nē. No tā, kas ir rakstīts pirms mūsu teksta, mēs uzzinām, ka Kristus uzrunāja jūdus, tas ir, visus cilvēkus, kuri bija Viņam visapkārt. Kristus pieprasa, lai viņi ne tikai lasītu Svētos Rakstus, bet arī lai viņi tos pētītu, rūpīgi tos izpētītu un censtos tos apgūt čakli un cītīgi. Saskaņā ar Kristus pavēli visiem cilvēkiem ir jālasa Bībele.

Vai pravieši un apustuļi sludina kaut ko citu? Nē! Sākot ar Mozu, visu laiku pravieši ļāva Svētos Rakstus lasīt visiem tautā — vīriešiem, sievietēm un bērniem. Savos rakstos viņi atkārtoti un svinīgi pieprasa, lai visa pasaule būtu viņu Vārda klausītāji un lasītāji. Jesaja raksta: “Klausieties, debesis, un ņem vērā, zeme, jo Tas Kungs runā.” (1:2) Tādējādi viņš uzstāj, lai visi cilvēki visur, jūdi un pagāni, uzklausītu viņa rakstīto. Viņš turpina: “Meklējiet Tā Kunga grāmatā un lasiet: tur nekā netrūkst no sacītā, jo Tā Kunga mute pavēlēja, un Viņa Gars to veicis.” (34:16)

Ko saka apustuļi? Pirmkārt, viņi gandrīz visas savas vēstules adresēja draudzēm vai atsevišķiem cilvēkiem, kas nenāca no skolās apmācīto vides. Taču nevar būt šaubu, ka šie raksti bija domāti lasīšanai visiem, kā to apstiprina Jānis: “Es rakstu jums, tēvi, jo jūs esat atzinuši Viņu, kas ir no sākuma. Es rakstu jums, jaunekļi, jo jūs esat uzvarējuši ļauno. Es esmu jums rakstījis, bērni, jo jūs esat Tēvu atzinuši.” (1.Jņ.2:13-14) Savu Pirmo vēstuli tesaloniķiešiem Pāvils noslēdz ar nopietniem vārdiem: “No Dieva puses es jums piekodinu: lasait šo vēstuli priekšā visiem brāļiem!” (5:27), un vēstules kolosiešiem beigās viņš saka: “Kad jūs šo vēstuli būsit izlasījuši, parūpējieties, lai tā tiktu lasīta arī Lāodikejas draudzē, bet to, kas nāks no Lāodikejas, lasiet arī jūs,” (4:16) – te ir domāta vēstule efeziešiem.

Ja ir kāda grāmata, kuru cilvēks, vadoties pēc savas dabiskās izpratnes, uzskatītu, ka nevajadzētu lasīt visiem, jo ​​to ir ļoti grūti saprast, tad tā noteikti būtu Svētā Jāņa Atklāsmes grāmata. Bet kas ir teikts šīs grāmatas sākumā? Vai tajā ir kāds brīdinājums tiem, kas to lasa? Pavisam ne: “Svētīgs tas, kas lasa, un tie, kas klausās pravieša vēstījuma vārdus un tur to, kas šeit rakstīts; jo noliktais laiks ir tuvu.” (1:3)

Ikreiz, kad apustuļiem ir pavēlēts sludināt Evaņģēliju visiem cilvēkiem, šiem cilvēkiem ir pavēlēts pieņemt un uzklausīt apustuļus (tātad, ir pavēlēts lasīt Bībeli). Tādējādi viņiem ir dots norādījums balstīt savu ticību nevis uz cilvēka liecību, bet gan uz Svētajiem Rakstiem, un cīnīties ar Gara zobenu. Viņiem ir arī pavēlēts pārbaudīt un tiesāt visus skolotājus saskaņā ar Dieva Vārdu un neļauties viltus praviešu valdzinājumam. Tāpēc visi, kas ir aizvilināti, ir pasludināti par tādiem, kam nav attaisnojuma, jo arī viņiem ir bijuši pieejami Svētie Raksti. Patiešām, ikreiz, kad Raksti pavēl visiem cilvēkiem lasīt Bībeli, viņi tad tiek aicināti atgriezties pie Tā Kunga un rūpēties par savas dvēseles glābšanu. Tādējādi Svētie Raksti mums parāda ceļu uz pestīšanu.