Pateicība par pasargāšanu no visa ļauna
Ak, mūžīgais un žēlsirdīgais Dievs, mūžīgu pateicību es pienesu Tev, jo no neskaitāmiem ļaunumiem un briesmām Tu esi līdz šim mani pasargājis, un Saviem svētajiem eņģeļiem Tu esi licis mani apsargāt.
Daudz ir Tavu žēlastības dāvanu, ar kurām Tu man atklāj to, kas ir labs. Bet daudz vairāk ir to dāvanu, ar kurām Tu mani pasargā no tā, kas ir ļauns.
Ikreiz, kad redzu citus, ciešam ļaunu pie miesas un dvēseles, es atskāršu, cik labvēlības pilna ir Tava žēlsirdība pret mani. Ja varu būt brīvs no visiem šiem ļaunumiem, tas ir vienīgi Tavas labestības dēļ.
Cik gan liels ir velna spēks! Cik gan liels ir viņa viltus! Ikreiz, kad šis gars, ļaunais un viltīgais, kurš ir mūsu spēcīgais ienaidnieks, velta savas pūles, lai pazudinātu mani, es spēju izmukt no visiem viņa slazdiem, jo Tavas laipnības vairogs apklāj mani un Tavu eņģeļu pulki apsargā mani.
Kurš gan var saskaitīt velna lamatu skaitu? Un kurš gan var saskaitīt Tavu bagātīgo svētību daudzumu?
Kad naktī mani pārņem miegs, Tava rūpju pilnā acs pār mani paliek nomodā, lai ļaunais pretinieks, kas staigā apkārt kā lauva rūkdams [1.Pēt.5:8], ar saviem slazdiem un spēku mani nepieveic.
Kad dienā man sātans uzbrūk ar saviem kārdinājumiem, Tavas labās rokas spēks drošina un stiprina mani, lai nekrītu šī melīgā kārdinātāja slazdos.
Kad neskaitāmas grūtības draud mani nospiest, tad kā ugunīgs mūris mani ieskauj Tavu eņģeļu pulki. [Ps.34:8, Cah.2:9]
Nav radījuma, kas ar dažāda veida briesmām mani neapdraudētu, lai vai cik niecīgs un sīks tas būtu. Cik liela un neizmērojama ir Tava labvēlība, jo no visām šīm briesmām Tu mani pasargā!
Mana dvēsele sliecas grēkot, un mana miesa tiecas klupt. Tāpēc, ak, laipnīgais Tēvs, ar Savu Garu Tu valdi pār manu dvēseli un ar eņģeļu vairogu Tu nosedz manu miesu.
Tāpēc arī Tu Saviem eņģeļiem esi pavēlējis, lai visos manos ceļos tie sargā mani un uz savām rokām lai tie mani nes, ka nepiesitas pie akmens mana kāja. [Ps.91:11-12]
Tavas žēlsirdības nopelns ir tas, ka arvien es pagalam vēl neesmu. [R.dz.3:22] Katru dienu mani apstāj jaunas briesmas, tāpēc jauna ik rītu pār mani Tava žēlsirdība. [R.dz.3:23]
Ak, uzticamais Sargs pār manu dvēseli un miesu, Tu nesnaud un neguli, bet paliec nomodā pār mani! [Ps.121:4] Tava žēlastība ir pavēnis pie manas labās rokas [Ps.121:5-6], lai pusdienā mani nenospiež tieši un postoši vajāšanu stari un lai naktī mani neievaino tumsā apslēptie slazdi.
Tu pasargā manu ienākšanu; Tu vadi visas manas gaitas; Tu pārvaldi manu iziešanu.
Par visu šo labvēlību, ko Tu man parādi, Tev un Tavam vārdam es dziedāšu mūžīgi!
Āmen.
Ieskaties