Pasaulē, bet ne no pasaules
Noklausies šo e-publikācijuTicība Kristum un sekošana Viņam praktiski notiek “pasaulē”. Tādējādi kristietis vienmēr ir divu valstu pavalstnieks – debesu valstības un arī kādas pasaules valsts vai nācijas pilsonis. Šajā pilsonības jautājumā var kļūdīties divējādi: vai nu izvēloties vienu un pametot otru, vai arī uzsverot otro un pametot novārtā pirmo.
Runājot par savu valstību, Jēzus ļoti skaidri mācīja mācekļiem, kādu rīcību Viņš no tiem sagaida: no vienas puses, “viņi nav no pasaules”, no otras puses, Viņš viņus ir “sūtījis pasaulē” (Jņ.17:16-18). Lai gan tas varbūt izklausās samērā pretrunīgi, šo vārdu nozīme ir skaidra: tā kā Tēvs mācekļus ir “pārcēlis sava mīļā Dēla valstībā” (Kol.1:13), viņos vairs nav jābūt grēcīgās pasaules prātam vai garam, tomēr viņiem ir jāpaliek ārējā pasaulē tik ilgi, cik Dievs to vēlas, un tajā jāpilda Dieva griba.
Daudzi, kas gan tiek saukti par kristiešiem, bet novirzās no kristīga ceļa, par šo jautājumu ir mācījuši citādi. Pēc viņu vārdiem, lai kļūtu par “patiesiem kristiešiem” un patiesi “garīgiem cilvēkiem”, ir jāpamet visas “pasaulīgās” saistības, piemēram, sabiedriskā profesija un aicinājums. Stingri runājot, tādas domas ir radušās pārpratuma rezultātā. Neviens, šajā pasaulē dzīvojot, nevar būt tikai “garīgs”, jo visiem šeit jādzīvo miesā.
Pastāvīgs darbs pasaulīgā profesijā un amatā ir laba, Dievam tīkama nodarbošanās, ar noteikumu, ka šī profesija vai amats no kristīga viedokļa nav grēcīgi. Pēc labākās sirdsapziņas strādājot mūsu likumīgo ikdienas darbu, mēs varam pagodināt un paaugstināt Dievu, kas radījis gan mūs, gan mūsu darba iespējas, un tajā pašā laikā ar šo darbu kalpot apkārtējiem cilvēkiem.
Kādu darbu var darīt kristietis? Vispārīgi runājot, var sacīt, ka godīgs un pazemīgs kristietis var kalpot Dievam jebkurā amatā, kas viņam dots, jo “mēs esam Viņa [Dieva] darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu” (Ef.2:10).
Protams, šajā pasaulē ir daudzas profesijas, kas nav Dievam patīkamas un kas nesniedz lietderīgus pakalpojumus nevienam cilvēkam. Gluži pretēji, ir labi redzams, ka šajās profesijās veiktais darbs daudziem kaitē un, ilgākā laikā vērtējot, tā sekas ir graujošas. Kā dažus piemērus varam minēt kaut vai tirdzniecību ar alkoholiskajiem dzērieniem un narkotikām, kas notiek jauniešu aprindās, kā arī padomdošanu un uzņēmējdarbību nozarēs, kuras realizē krāpšanu vai apmānu.
Ja kādam, kas vēlas būt patiess kristietis, rodas šaubas par sava darba, profesijas, pasaulīgā aicinājuma vai jebkuras nodarbošanās godprātīgumu, viņam jādodas pēc padoma pie sava garīgā padomdevēja, konkrēti – sava mācītāja. Vienmēr ir nepareizi rīkoties pret savu sirdsapziņu. Par savu ikdienas darbu cilvēks var saņemt labu atalgojumu, tomēr ir briesmīgi, ja tajā pašā laikā šis darbs nodara lielu ļaunumu citu cilvēku labklājībai tuvā vai tālā apkaimē.
Jūsu Dievs, JŪS PĀRBAUDA, lai zinātu, vai jūs esat tie, kas To Kungu, savu Dievu, mīlat ar visu savu sirdi un ar visu savu dvēseli.(5. Moz. 13:4)
Tikai neaizmirstiet: Bet, ja tavs BRĀLIS GRĒKO, tad NOEJ un PAMĀCI viņu zem četrām acīm; kad viņš tev klausa, tad tu savu brāli esi mantojis. Un, ja viņš neklausa, tad PIEAICINI VĒL VIENU VAI DIVUS, lai no divu vai triju liecinieku mutes katrs vārds tiek apstiprināts. Bet, ja viņš tiem NEKLAUSA, TAD SAKI to DRAUDZEI; bet, ja viņš NEKLAUSA arī DRAUDZEI, tad TURI VIŅU PAR PAGĀNU un muitnieku. (Mat. 18:15-17)
Jēzus tam sacīja: “JA TU GRIBI BŪT PILNĪGS, tad noej, PĀRDOD VISU, kas tev ir, UN ATDOD TO NABAGIEM; tad tev būs manta debesīs; un tad nāc un staigā Man pakaļ.(Mat. 19:21)
Un, kad tu būsi pabeidzis nodalīt desmito tiesu no visas savas ražas TREŠAJĀ GADĀ, KAS IR DESMITĀS TIESAS UPURA GADS, un tu BŪSI DEVIS LEVĪTAM, SVEŠINIEKAM, BĀRENIM un ATRAITNEI, KA TIE TAVOS VĀRTOS ĒD UN IR PAĒDUŠI. Un Tas Kungs tev šodien ir sacījis, ka tu Viņam esi PAR ĪPAŠUMA TAUTU, kā Viņš to bija teicis, un KA TU TURI VISUS VIŅA BAUŠĻUS un ka Viņš tevi augstu cels pār visām tautām, ko Viņš ir radījis, ka tu būtu pagodināta, slavināta un teikta un BŪTU PAR SVĒTU TAUTU Tam Kungam, SAVAM DIEVAM, kā Viņš ir sacījis.(5. Moz. 26:12,18,19)
Tev būs dot taisnu desmito tiesu no visiem savas sējas augļiem, kas ik gadus izaug tavā tīrumā, un TEV BŪS TO ĒST Tā Kunga, sava Dieva, priekšā TAI VIETĀ, KO VIŅŠ SEV IZRAUDZĪS, LAI TUR MĀJOTU VIŅA VĀRDS, gan no savas labības, gan no sava vīna sulas, gan no savas eļļas desmitās tiesas devām, gan no savu liellopu un sīklopu pirmdzimušiem, lai tu mācītos To Kungu, savu Dievu, bīties visu savu mūžu. Bet, JA CEĻŠ NO TEVIS UZ TO VIETU ir PĀRĀK TĀLS, ka tu nespēj to turp nonest TĀPĒC, KA TĀ VIETA IR PAR TĀLU NO TEVIS, ko Tas Kungs, tavs Dievs, Sev izraudzīs, lai tur celtu Savam VĀRDAM MĀJOKLI, tad, kad Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētīs, PĀRDOD DESMITO TIESU PAR NAUDU, IESPIED NAUDU SAVĀ SAUJĀ un EJ UZ TO VIETU, ko Tas Kungs, tavs Dievs, Sev izraudzīs. Un IZDOD TUR naudu PAR VISU, KAS TAVAI DVĒSELEI TĪK – par vēršiem, par sīk-lopiem, par vīnu un par stipriem dzērieniem, par itin visu, KO TAVA DVĒSELE KĀRO, UN ĒD TUR Tā Kunga, sava Dieva, priekšā UN PRIECĀJIES, tu un tavs nams. Bet LEVĪTU, kas mīt tavos vārtos, TO TU NEPAMET, jo viņam nav daļas, nedz mantojuma kopā ar tevi. KATRA TREŠĀ GADA BEIGĀS TEV visa tā gada DESMITĀ TIESA ir jāsavāc un ATSEVIŠĶI JĀSANES SAVOS VĀRTOS. Tad lai nāk LEVĪTS, jo viņam nav daļas un mantojuma kopā ar tevi, un SVEŠINIEKS, un BĀRENIS, un ATRAITNE, kuri mīt tavos vārtos, un LAI VIŅI ĒD un PAĒD, LAI Tas Kungs, tavs Dievs, TEVI SVĒTĪ ikkatrā tavā roku darbā, ko tu dari. (5. Moz. 14:22-29) Septītā gada beigās TEV JĀTUR ATLAIDE. Un šie ir atlaides noteikumi: ikvienam aizdevējam būs atlaist, ko tas savam tuvākam aizdevis; viņam nebūs likt nedz SAVU TUVĀKO, NEDZ SAVU BRĀLI SPAIDOS, jo ŠĪ ATLAIDE ir PASLUDINĀTA TĀ KUNGA DĒĻ. No svešinieka atprasi, pat piedraudot, bet, kas pie tava brāļa, to lai tava roka atlaiž. ĪSTENĪBĀ tavā tuvumā NEVAJADZĒTU BŪT NEVIENAM NABAGAM, jo Tas Kungs tevi svētīdams svētīs tai zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos par mantojumu un īpašumu, ja tu tikai KLAUSĪDAMS KLAUSĪSI Tā Kunga, sava DIEVA, BALSIJ, lai turētu un DARĪTU VISUS ŠOS BAUŠĻUS, ko es tev šodien pavēlu. Jo Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētīs, tieši kā Viņš to tev ir teicis; un tu aizdosi daudzām tautām, bet pats neaizņemsies, un tu valdīsi pār daudzām tautām, bet viņām pār tevi nebūs valdīt. Kad tavā starpā būs kāds nabags vīrs, viens no taviem tautas brāļiem, kādos tavos vārtos tavā zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, tad neapcietini savu sirdi un NEAIZSLĒDZ SAVU ROKU sava nabaga brāļa priekšā, bet atvērdams atver viņam savu roku un AIZDODAMS AIZDOD VIŅAM TIK, CIK VIŅAM VAJAG TRŪCĪBĀ. SARGIES, KA TAVĀ SIRDĪ NAV BLĒDĪBAS un ka tu nespriestu: septītais gads – atlaides gads ir tuvu. Un lai tava acs nebūtu nenovīdīga uz tavu nabago brāli, ka tu viņam nekā nedod: tad VIŅŠ TEVIS DĒĻ BRĒKS uz To Kungu, un TAS TEV BŪS PAR GRĒKU. Dodams dod viņam, lai tava sirds nav ļauna, kad tu viņam dod, jo tādēļ Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētīs visā tavā darbā un visās lietās, kur tu savu roku pieliksi,(5. Moz. 15:1-10) Ticīgo pulks bija VIENA SIRDS UN VIENA DVĒSELE, neviens neko no savas mantas nesauca par savu, bet VIŅIEM VISS BIJA KOPĪGS.(Ap. d. 4:32)
Neizdod kalpu, kas no sava kunga ir bēdzis un pie tevis ir paglābies, viņa kungam. Tev nebūs prasīt augļus(%) no sava brāļa(TAUTASBRĀĻA): nedz augļus no naudas, nedz augļus no pārtikas, nedz augļus no visādām lietām, ko vien var uz augļiem aizdot. No sveštautieša tu vari prasīt augļus, bet savam brālim ne, lai Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētītu pie visa, ko tavas rokas dara tanī zemē, uz kuru dodies, lai to iemantotu. Kad tu esi solījis Tam Kungam, savam Dievam, kādu solījumu, tad nekavējies to pildīt, jo Tas Kungs, tavs Dievs, to no tevis prasīdams prasīs, un tas tev būs par grēku.(5. Moz. 23:16,20-22)
Tā saka visa Tā Kunga draudze: kas tā ir par UZTICĪBAS LAUŠANU, ko jūs esat izdarījuši pret Israēla Dievu, novērsdamies šodien no Tā Kunga, KA JŪS ESAT SEV UZCĒLUŠI ALTĀRI, saceldamies pret To Kungu? Vai mums nepietiek ar Peora NOZIEGUMU, no kura mēs vēl arvien LĪDZ PAT ŠAI DIENAI NEĒSAM SPĒJUŠI ŠĶĪSTĪTIES, kad bargs sitiens ķēra Tā Kunga draudzi? (Joz. 22:16,17) Un Israēls dzīvoja Sitimā, un ĻAUDIS SĀKA PIEKOPT NETIKLĪBU ar moābiešu meitām. Un TĀS AICINĀJA TAUTU pie savu dievu KAUJAMO UPURU MIELASTIEM, un tauta ēda un metās zemē uz sava vaiga to dievu priekšā. Kad nu Israēls sapinās ar Baalu Peoru, tad Tā Kunga DUSMAS IEDEGĀS pret Israēlu.(4. Moz. 25:1-3)
JUMS JĀNOĀRDA VIŅU ALTĀRI un jāsalauž elku stabi, jums jāsadedzina ugunī viņu elku koki un JĀSACĒRT GABALOS VIŅU ELKU TĒLI, un to vārdi kā vietu nosaukumi ir iznīcināmi. (5. Moz. 12:3) Ja tavā tuvumā kādos no taviem vārtiem, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, atrastos kāds vīrs vai kāda sieva, kas kaut ko ļaunu dara Tā Kunga, tava Dieva, priekšā, PĀRKĀPDAMI VIŅA DERĪBU, tā ka viņi iet un kalpo citiem dieviem un tos pielūdz un sauli vai mēnesi, VAI VISU DEBESU PULKU, ko es NĒSMU PAVĒLĒJIS DARĪT, un ja tas tev tiek paziņots un tu pats to dzirdi, tad tev to būs labi izzināt. Ja izrādītos, ka tā ir patiesība un KA ŠĪ NEGANTĪBA ir patiešām izdarīta Israēla vidū, tad tev būs izvest to vīru vai to sievu, KAS ŠO GRĒKU IR IZDARĪJUŠI, savos vārtos, vīru vai sievu, un TIE IR JĀNOMĒTĀ AR AKMEŅIEM, lai mirst.
Pēc bauslības, ko tie tev mācīs, un pēc tās tiesas, ko tie tev sacīs, tev būs rīkoties; bet NENOVĒRSIETIES NO TĀ VĀRDA, ko viņi tev sacīja, NE PA LABI, NE PA KREISI. Un, kad viņš būs apsēdies uz sava ķēniņa valsts troņa, tad LAI VIŅŠ SEV RAKSTA NORAKSTU NO ŠĪS BAUSLĪBAS GRĀMATAS, kas pie priesteriem un levītiem. Un lai tā pie viņa paliek, un LAI VIŅŠ TO LASA IK DIENAS VISU SAVU MŪŽU, KA VIŅŠ MĀCĀS BĪTIES To Kungu, SAVU DIEVU, un LAI VIŅŠ TUR VISUS ŠOS BAUŠĻUS un LAI PILDA VISUS ŠOS LIKUMUS. Lai VIŅA SIRDS NEPAAUGSTINĀS PĀR SAVIEM BRĀĻIEM, lai viņš pats NENOVĒRŠAS NO BAUŠĻIEM NE PA LABI, NE PA KREISI, lai viņa dēlu valdīšanas laiks būtu jo ilgs viņa ķēniņa valstī Israēlā. (5. Moz. 17:2-5,11,18-20)
Visu, ko es jums pavēlu, jums būs turēt un darīt; neko tev nebūs pie tā pielikt un nekā no tā atņemt. Kad tavā vidū celtos pravietis vai sapņotājs, kas tev ļautu redzēt zīmes un brīnumus, un šī zīme vai brīnums, uz kuru viņš aizrādījis, tiešām piepildītos, un viņš sāktu tevi skubināt: iesim un sekosim svešiem dieviem, ko tu nepazīsti, un tiem kalposim,- tad tev nebūs klausīt šā pravieša vārdiem, nedz arī sapņotāju sapņiem, jo Tas Kungs, jūsu DIEVS, JŪS PĀRBAUDA, lai zinātu, VAI JŪS ESAT TIE, kas To Kungu, savu Dievu, mīlat ar visu savu sirdi un ar visu savu dvēseli. Sekojiet Tam Kungam, savam Dievam, bīstieties Viņu un turiet Viņa baušļus, klausiet Viņa balsi, kalpojiet Viņam un pieķerieties Viņam.
Ir parādījušies ļaundari no tava vidus un IEVEDUŠI KĀRDINĀJUMĀ to pilsētu iedzīvotājus, sacīdami: iesim, kalposim citiem dieviem, ko jūs nepazīstat. Un viss, ko tik vien tu tur esi salaupījis, tas tev ir jāsakrauj tās laukuma vidū, un tev šī pilsēta un arī viss, kas tur ir salaupīts, pilnīgi ar uguni jāsadedzina Tam Kungam, savam Dievam, un tai ir jākļūst par mūžīgu gruvešu kaudzi; neviens lai to vairs nekad neuzceļ, un NEKAS NO ŠĪS NOLĀDĒTĀS VIETAS LAI NEPIELĪP PIE TAVAS ROKAS, lai Tas Kungs varētu atgriezties no Savu dusmu karstuma un DOT TEV ŽĒLASTĪBU un lai Viņš par tevi apžēlojas un lai tevi vairo, kā Viņš to ar zvērestu taviem tēviem ir apsolījis, jo tu esi Tā Kunga, sava Dieva, balsij klausījis, ka TEV JĀTUR VISI VIŅA BAUŠĻI, kurus turēt es tev arī šodien esmu pavēlējis, un dari, kas ir taisns Tā Kunga, tava Dieva, acīs. (5. Moz. 13:1-5,14,17-19) Daudzi tiks izraudzīti, šķīstīti un tīrīti, un pārbaudīti, bet bezdievīgie paliks bezdievīgi, un tie to nesapratīs, bet sapratīgie to sapratīs. (Dan. 12:10)
Arī debesu karapulks tika aizdots projām līdz ar dienišķo upuri apgrēcības dēļ; un rags NOGĀZA PATIESĪBU PIE ZEMES, un viss, ko viņš darīja, tas tam izdevās labi. Viņam būs liela vara, bet ne viņa paša varas dēļ; viņš ārkārtīgi DAUDZ POSTĪS, un viņam izdosies, un viņš to darīs; viņš POSTĪS VARENOS un arī SVĒTO TAUTU.(Dan. 8:12,24) Viņš neievēros arī savu tēvu dievus, nedz to, ko sievas iemīļojušas(Thamu), nedz kādu citu dievu, bet pacelsies iedomībā pāri par visiem. Visu to vietā viņš cienīs piļu un cietokšņu dievu un vienu tādu dievu, ko nepazina viņa tēvi, viņš godās to ar zeltu, sudrabu, ar dārgakmeņiem un ar citām dārgām mantām. Cietokšņos un nocietinātās vietās viņš novietos šā svešā dieva atzinējus. Kas to atzīs, TIEM VIŅŠ PARĀDĪS LIELU GODU, tiem viņš piešķirs varu valdīt pār daudziem un izdalīs tiem zemi par algu. (Dan. 11:37-39)
Kāds īstenībā ir Dieva vārds?
Jo Tava pilsēta un Tava tauta – abas ir nosauktas pēc Tava Vārda. (Dan. 9:19)
JERUZALEME, JEŠUA(Jēzus)! Kad Ješurūns(Izraēls) aptaukojās, viņš spēra,- tu kļuvi trekns un tukls, un resns,- tad viņš atstāja Dievu, savu radītāju, un nicināja savas pestīšanas klinti.(5. Moz. 32:15)
Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Redzi, tu dusēsi pie saviem tēviem, un ŠĪ TAUTA CELSIES un METĪSIES NETIKLĪBĀ AR SVEŠIEM dieviem šinī zemē, kurā viņi ieiet, bet Mani tie atstās un ATMETĪS MANU DERĪBU, ko Es ar viņiem esmu noslēdzis. Tad Mana bardzība iedegsies pret viņiem tai dienā, un Es tos atstāšu un paslēpšu Savu vaigu no viņiem, un tie tiks aprīti, un daudz ļaunuma un daudz bēdu nāks pār viņiem; un tad viņi sacīs tanī dienā: vai ne TĀDĒĻ NĀCIS ŠIS ĻAUNUMS, ka NAV MANA DIEVA MANĪ? Jo Es tos ievedīšu tanī zemē, ko Es esmu ar zvērestu apsolījis viņu tēviem,- zemē, kur piens un medus tek; un, kad tie ēdīs un paēdīs, un UZBAROSIES, tad tie pievērsīsies citiem dieviem un tiem kalpos, bet Mani atmetīs un LAUZĪS MANU DERĪBU. (5. Moz. 31:16,17,20) Un viņi darināja tanīs dienās teļu, NESA ELKAM UPURUS un PRIECĀJĀS PAR SAVU ROKU DARBU. Bet Dievs novērsās un nodeva tos kalpot debess pulkiem, kā rakstīts praviešu grāmatā: vai tu, Israēla nams, šinīs četrdesmit gados tuksnesī Man esi atnesis dzīvnieku un citus upurus? Jūs esat nesuši Moloha telti un sava dieva Romfana zvaigzni, attēlus, ko jūs esat darinājuši, lai viņus pielūgtu; un Es jūs pārcelšu viņpus Bābeles. (Ap. d. 7:41-43) Šo valstu pastāvēšanas pēdējā laikā, KAD BEZDIEVJI un ELKU dievu PIELŪDZĒJI VAIROSIES, celsies ķēniņš ar bargu skatu un viltīgs savos nolūkos un paņēmienos. (Dan. 8:23 Latvian Bible 53 UBS 1990 – 6M)
18 Bet pār to cilvēku bezdievību un netaisnību, kas Dieva patiesību nomāc netaisnībā, no debesīm atklājas Dieva dusmas, 19 jo, ko par Dievu var zināt, tas viņiem ir redzams, Dievs pats viņiem to parāda, 20 bet neredzamais – Dieva mūžīgais spēks un dievišķība – tas prātam atklājas Dieva redzamajos darbos, kas darīti kopš pasaules radīšanas. Tā ka viņiem nav ar ko aizbildināties, 21 jo, Dievu pazīdami, tie viņu nav godājuši kā Dievu un nav viņam pateikušies, bet kļuvuši domās tukši – un viņu neprātīgā sirds ir aptumšojusies. 22 Apgalvodami, ka ir gudri, tie kļuvuši muļķi 23 un aizvietojuši neiznīcīgā Dieva godību ar iznīcīga cilvēka un putnu, un četrkājaiņu, un rāpuļu līdzībā darinātu tēlu, 24 tādēļ Dievs tos ir nodevis viņu siržu kārībām, tā ka tie nešķīstībā apkauno savu miesu. 25 Dieva patiesību tie apmainījuši pret meliem, godinājuši radību un kalpojuši tai, nevis Radītājam. – Viņš ir augsti teikts mūžīgi! Āmen! 26 Tādēļ Dievs tos nodevis kaunpilnai kaislei: viņu sievietes ir apmainījušas dabiskās dzimumu attiecības ar pretdabiskām, 27 tāpat arī vīrieši, atmetuši dabiskās attiecības ar sievietēm, savā iekārē ir iedegušies viens pret otru; vīrieši ar vīriešiem piekopdami kaunpilnas lietas, paši saņem pelnītu sodu par savu nomaldīšanos. 28 Un, tā kā tie nav uzskatījuši par pareizu paturēt prātā Dievu, Dievs viņus nodevis ačgārnai saprašanai, ka tie dara to, kas neklājas, – 29 tie ir pārpilni visādas netaisnības, negantības, alkatības, ļaunuma; pilni skaudības, slepkavību, ķildu, viltības, ļaunprātības, mēlnesības, 30 aprunāšanas, naida pret Dievu, nekaunības, uzpūtības, lielības, ļaunu blēdību, nepakļāvības vecākiem, 31 pilni neprāta, neuzticami, nejūtīgi, nežēlīgi. 32 Un viņi, lai gan skaidri zina Dieva taisno likumu – ka tie, kas tādas lietas dara, ir pelnījuši nāvi –, tomēr ne vien paši tā dara, bet atbalsta arī citus, kas tā rīkojas.
intresanti cilvēciņi gan sanktus, gan jean..
viens citē veco derību, otrs jauno :)
bet sakarību no tēmas “Pasaulē, bet ne no pasaules” nesaskatīju :)
Noprotu tēma ir par to, ka mums nav jākļūst par fanātiķiem ticības dēļ, bet saglabāt skaidru prātu, mīlestībā, sludināt veselīgo mācību, dzīvot pēc sirdsapziņas :) ko tur citēt veco derību, kad ir jaunā un kāds sakars ar vēstuli Romiešiem 1 nodaļu, ko citē jean :)
Forš raksts man patīk, tik piebildīšu savas domas – arī alkohola tirgošana nav sikts darbs, slikti ir ja to dara ārpus likuma robežām, tirgojot to nepilngadīgajiem, vai neinformē pircēju par preces kaitīgumu. Mūsdienās parasti ir darbi, kur cilvēki haltūrē, iemesls, ekonomiskos nolūkos. Cilvēki ir iebiedēti, ievērot likumus, bet mēs zinam, kas ir Kungu Kungs, tāpēc kristietim nevajadzētu baidīties no laicīgajiem Kungiem, protams, klausīt viņus, bet nevajag būt atkarīgiem no viņiem. Patiesībā kristietim būtu jāpamāca un ja vajag, tad arī jāaizrāda. Kas tie par kristiešiem, kas piebalso netaisnībai? :)
salute1v, ir tādi cilvēki, kas raksta, tad domā un tad varbūt pat nedaudz palasa, to par ko dedzīgi rakstījis.
…jā, ja tā ņem, tad jau pēc būtības arī narkotikas pārdot nav slikts darbs…un ko tad mēs katrs saprotam ar fanātismu ticības dēļ? Es nezinu, bet manuprāt Bībele mūs brīdina arī par mūsu sirdsapziņu, šodien to aplūkojot, to var ļoti plaši interpretēt, vai tad mēs gribam teikt, ka farizejiem nav sirdsapziņas, bet kur viņi mūs ved? Ak šīs valdības un vadības…Dievam vairāk jāklausa!
Bet par kristiešiem tas tiesa, kas tie tādi…Bībelē lasu par beigu laikiem, par maldus mācībām, par sagrozītu evaņģēliju, katrs to deķi velk uz savu pusi, rauj Trīsvienību pa daļām, Dieva mīlestība tā nonivilēta, ka vairs nevar saprast, kas tā tāda, kāda tā ir?…
Narkotikas tirgošana ir aizliegta ar likumu.
Fanātiska ticība ir ticība bez mīlestības.
Pāvils vēstulē Korintiešiem apraksta, kāda ir mīlestība.
Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga. Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu. Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību.
Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu. Āmen!
Dieva mīlestība, ir tā ka turam viņa baušļus (Jāņa 1. vēstule 5:3).
Tāpat pirmais bauslis, kur ir sacīts, kas ietver visus baušļus:
“Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas savas sirds, ar visu savu dvēseli, ar visu savu spēku un ar visu savu prātu un savu tuvāko kā sevi pašu.”
šis bauslis, man liek saprast, mīli Mīlestību no visas savas sirds, dvēseles, spēka un prāta, āmen?
narkotiku tirgošana ne visur ir aizliegta…To izmanto arī medicīna…
To kas rakstīts Bībele esmu lasījis, par zilajiem un viņu mīlestību arī var lasīt vai pat novērot u.t.t.
Runa ir par to, ka šodien mīlestība ir nonivilēta un pārprasta un bieži sajaukta ar netiklību…
Dieva vārdam āmen!
Tikpat labi varētu pateikt par grēku, tas ir tik nonivelēts, ka cilvēks vairs nemaz nenojauš kādos grēkos tas dzīvo. Patiesībā, cilvēki daudzkārt domājuši un pat šodien domā, ka viņiem “ārsta” nevajagot, kad ir skaidrs, ka visi ir grēkojuši. Ticu, cilvēks, kas no sirds griežas pie Dieva, no sirds nožēlo, un pieņem Kristu par savu glābēju, šāds cilvēks ir jauns radījums, un tam grēki piedoti, un dzimis no Dieva, piederēdams Kristum tas vairs negrēkos. Jo, kas no Dieva dzimis nevar grēkot, jo Dievs ir svēts.
Domāju par dzimšanu no Dieva, kā rakstīts bībelē, tātad tai jābūt kā grēka iznīcībai mūsos. Kā no viena cilvēka grēks ir ienācis, tā caur vienu cilvēku grēks tiek atrauts no cilvēka.
Esmu apmeklējis baznīcas, kur esmu redzējis mācītājus Jēzus vārdā, grēkus piedodam, cilvēki nāk, saņem grēku piedošanu, bet pēc nedēļas atkal stāv pie altāra, lai saņemtu kārtējo grēku piedošanu, tas šķiet absurdi. Tāpēc jau daudzi dusmīgi un saka, ka Dievs neko viņiem nepalīdz. Protams, arī baznīcas apmeklēšana sāk izpalikt, un pārvērsties par vēstures upuri. Kāpēc daudziem zūd ticība, ticība uz dzīvo Dievu, uz mūžīgu piedošanu? Tāpēc, ka grēks, kas kā ļauns gars, no nama izdzīts, atgriežas ar septiņiem vēl ļaunākiem par viņu. Vai nav tā ka, baznīcas paātrina ļaunuma atgriešanos septiņkārtīgi? Kur vajadzētu būt citam rezultātam, tā saucamajai – ķēdes reakcijai, evaņģēlija izplatīšanā. Rodas jautājums, kur baznīca kļūdas? Kas tiek darīts nepareizi? Kāpēc nav vēlamā rezultāta? Sirdis netiek aizskartas, bailes mīlēt vienam otru, ar to dievišķo mīlestību, par kuru pasaule smejas, un apsmej katru ticīgo, kā vājprātīgo, vāju savā raksturā.
Man vienmēr ir gribējies, lai draudzē runā ne tikai mācītājs, bet lai draudze, uzdot jautājumus publiski visiem klāt esot, lai patiesība nāk gaismā, kā kaut kas neapslēpts no cilvēkiem, nevis ietīta dziļos vārdos, kur kādam draudzes loceklim nav saprotama, bet jautāt, kā skolās – kauns.
(Mateja 23.n)
Sātans izmanto to, ka cilvēki ir atšķirīgi, bet neraudzīsimies uz cilvēkiem, tik viens ir lai mums piemērs, tas ir Kristus.
Skolās, skolotājs iemieso kārtību, skolotājs iziet no klases sākas nekārtības.
Skolotājs māca, bet ir pikts, ja kāds kaut ko nesaprot, visi mēs atceramies labos skolotājus, tie bija skolotāji, kas uzdeva klasei jautājumus, kas nav saprotams, vai mācītājs baznīcā nevarētu turēties pie tā paša principa dievkalpojuma laikā? jeb tāpat kā skolā, būtu jāpieiet un jāuzdod savi nesaprotamie jautājumi, nodarbības beigās. Kad puse klase izgājusi no klases, laužot galvu, ko skolotājs mācījis. Tāpēc man nepatīk baznīcas, daudz kas tiek nepateikts, un kāda kārtība ir bijusi pasaulē, tāda tā ir saglabājusies kristīgajā vidē.
Kristus nekad nav centies izdabāt pasaulei. Jēzus mīlestība nav no cilvēkiem nākusi, Viņš mīlēja ar to mīlestību, ko mēs nepazīstam, bet, kas atklājusies Viņā. Cilvēki mīl, ar mīlestību, ko viņiem devuši tēvi, neviens nemīl pats no sevis, ja tas nav tam dots. Ja tikai bērni, kur ir sacīts, viņiem pieder debesu valstība. Patiesi, skatoties uz mazu bērnu, tas ir kā eņģelis.
Iztēlojieties šādu ainu, – cilvēka bērns tikko dzimis, ir nevainīgs, bez grēka, bet ar laiku, grēks tiek viņā iesēts, caur vecākiem, kas ir grēkā. Ievēroju, ka cilvēkiem patīk mazi bērni, kas nav pat pašu bērni, jo mēs redzam kaut ko šķīstu, līdz brīdim, kad bērns sāk apzināties labu un ļauna. Tad mēs redzam svešu bērnu.
Domāju, cilvēki ir tukši trauki, kas piepildās ar to ko viņos ielej šī pasaule, jo piedzimstam mēs nezinoši un visas zināšanas, kas mums ir nav mūsu, bet gan saņemtas no vecākiem, u.c. avotiem. Tāpēc liela loma ir vecāku iekšējam saturam, jo bērns smeļas no tā, no tuvākā avota. Ticu pat viens mīlestības smaids var izmainīt kāda likteni uz visu dzīvi, mīlestība dziedē. Neviens nepazītu mīlestību, ja nebūtu kas mīl. Kāpēc sludinām tieši Kristus mīlestību, tāpēc, ka tā ir šķīsta, nesavtīga, uzvaroša un patiesa, sekodami Kristum – piepildām sevi ar Kristu un palīdzam citiem kļūt pilnīgiem Kristū. Kristus, nekad neskatījās uz izskatu, katrs cilvēks viņam bija dārgs. Cilvēki skatās viens uz otru, un tikai tie tuvākie ir dārgi, pārējie ir svešinieki, bet vai tiešām? Jāsaprot, ka mīlestība nav šīs pasaules radīta, tā nākusi no Dieva, izpaudusies visā radībā, visā dzīvībā, visā visumā.
Nebūtu grūti iztēloties citu pasauli, kur mīlestības pārpildīti iedzīvotāji, mīl un ciena viens otru, un darbus ko viņi dara ir nevis peļņas gūšanai, bet labuma gūšanai cits citam. Vai mēs nevaram audzināt svešus bērnus, tas mums ir par apgrūtinājumu? Pat zinot to, cik ļoti mēs viens otru ietekmējam, piemēram, šodien mana māsa var būt līgava manam kaimiņam, utt. Vai nav dīvaini, ka šodien, pasaulē kurā dzīvojam ar visu tehnoloģisko attīstību, cilvēki joprojām ir neapmierināti. Ticu, šī pasaule evolūcijas ziņā, izmainīsies tikai tad, kad grēka vietā nāks mīlestība.
“Jēzus saka: jūs Mani no šī laika neredzēsit, tiekāms jūs sacīsit: slavēts, kas nāk Tā Kunga Vārdā!” ar šiem vārdiem saprotu, kamēr pasaule neatzīs patiesību, Kristus ir dzīvā Dieva dēls.
Ir jāpazīst savs pretinieks pret ko īsti ir jācīnās, un bībelē ir teikts, ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā.
Patiesi, cik šodien mazs kristiešu izdzen ļaunos garus Kristus vārdā, dažbrīd, man liekas jo vairāk esi Kristus garā, jo vairāk var redzēt ļaunos garus. Kāds varbūt man teiks, šī vara jau tikai apustuļiem bijusi dota, un kas tad ir apustuļi, supercilvēki?
Personīgi es ticu, ka Dievs var darboties tikai tad, ja ir ticība.
Ticība = uzticēšanās.
Vai man viņa ir, jeb, vai es uzticos – nav, nē, – jo esmu mazticīgs, padots miesai, izpatikdams pasaulei, vergodams naudai, baidīdamies vairāk no cilvēkiem nekā no Dieva. Kam ir bailes, tas nav sasniedzis pilnību mīlestībā, tumšākā ieleja, brāļi.. mīlestībā nav baiļu. Patiesībā, šī ir ieleja, kur daudzi meklē apved ceļus. Šī ir ieleja, kur notiek nomiršana sev, un piedzimšana no augšienes.
Šo ieleju izgājušie sāk piederēt Kristum, jo pēc šīs ielejas atpakaļ ceļa nav.
Sātans, apmelo cilvēku, teikdams “tu kristījies, tevi kristīja, bet vai patiesi tu tagad piederi Kristum, vai esi drošs, ka glābējs nav mīts?” Viņš sēj šaubas, bailes, viss, kas nelabs, nāk no viņa! Viņš nogalina ticību. Neticība ir neuzticēšanās Dievam.
Lielākoties cilvēki pieņem lēmumu ticēt sev, noliedzot reliģiju savā dzīvē, bet jāpiebilst, ka cilvēks ir tikai trauks, nav trešā “sev” ticības, ir gaisma vai tumsa. Nevar kalpot diviem Kungiem, vienu mīlu, otru nīsti. Tāpat, kā jebkurā traukā, kas netīrs no iekšienes, bet lej iekšā tīru ūdeni, tas tāpat paliks netīrs iekšienē, Jēzus ir pasaules gaisma, kas dota ikvienam, kas tic. Ticēdams uz Kristu tiec iztīrīts no iekšienes, kad liecies kristīties Jēzus Kristus vārdā, saņemdams grēku piedošanu. Ticēdams pats sev, kad grēks ir sirdī attiecīgi arī atbildi par sevi, cerībā ar darbiem izpelnīties žēlastību, bet neviens labs darbs neattaisno grēku, ja nu vienīgi, savas dzīvības atdošana par otru, kas pēc būtības piepilda vārdus “mīli savu tuvāko kā sevi pašu”, kas jau ir augstākā mīlestība, savukārt, ir rakstīts – grēka alga ir nāve. Laikam jau vairumam ļaužu nav skaidrības, ne kas ir grēks, ne kas ir mīlestība. Dievs ir konstants, nemainīgs savā būtībā, tāpēc taisnīgs jebkurā spriedumā. Kristus upuris ir augstākās mīlestības apliecinājums.
Nedomājiet, ka tie, kas sludina patiesību, kas ir Dieva vārds, top glābti.
Tas var būt mans labākais draugs, kas man sludina, bet svarīgi ir ko viņš sludina, vai viņa vārdi atbilst darbiem. Katram darbam ir sava alga, bet pestīšana ir Kristus nopelns. Dieva mīlestība. Tikpat labi mācītājs var vadīt lielu draudzi, bet viņš ir sava Kunga darba darītājs, tāpēc neraudzīsimies uz mācītājiem, bet raudzīsimies uz Kristu.
Dieva gribas darītāji, ne ar darbiem valstību nopelna, bet žēlastībā saņem, būdami šajā pasaulē, bauslību ievērodami, kas ir Dieva griba, kur staigādami garā, no tās atbrīvoti..
Kā tad lai cilvēks būdams miesā, staigā garā? – Ticībā, mēs staigājam garā.
Mēs nespējam piepildīt bauslību, staigājot miesā.
Patiesi Dieva vārdam āmen!
P.s. gribu vērsties pie administrācijas, kas vada šo saita projektu, derētu ieviest kādu brīvo forumu diskusijām? varbūt tāds ir, bet neesmu ievērojis?
P.s. Šis raksts tapa pāris stundu laikā, nevēlējos publicēt, tā ir mana saruna, pašam ar sevi…….. bet tomēr lasāma :)
Vai šajā rakstā kaut kas mainītos, ja nomainītu vārdu “baznīca” ar vārdu”draudze”, ne pēc burta, bet pēc būtības?
Neņem uzpirkšanas dāvanas, jo tās apstulbo gudro acis un pārgroza taisno lietas. (2. Moz. 23:8)
ALENS DALLES (Allen Welsh Dulles) ASV CIP direktors ( 1953.-1961.) projektā par nepakļāvīgajām valstīm 1961.gadā rakstīja sekojošo:
Pienāks laiks un mēs metīsim visu, kas mums ir: visu zeltu, visu materiālo jaudu, resursus uz cilveku apstulbošanu un apmuļķošanu!
Cilvēku smadzenes apziņa ir spējīga izmainīties. Iesējot tur haosu, mēs nemanāmi nomainīsim viņu vērtības uz viltotām vērtībam un piespiedīsim viņus ticēt šīm viltotajām vērtībām.
Kā? Mēs atradīsim mūsu domu biedrus savus sabiedrotos šajās valstīs.$$$=666
Epizode aiz epizodes izspēlēsies grandioza pēc sava mēroga bojā ejas traģēdija, pašai nepaklausīgākajai tautai uz zemes. Visādā veidā mēs atbalstīsim un pacelsim tā sauktos māksliniekus, kuri sāks iesēt un iekalt cilvēku apziņā seksa kultu, vardarbību, sadismu, nodevibu –vienvārdsakot NETIKUMĪBU.
Godīgums un kārtīgums tiks izsmiets un nevienam vairs nebūs vajadzīgi, pārvērtīsies pagātnē. Bezkaunība un cinisms, meli un viltus, alkoholisms un narkomānija, dzīvas bailes vienam no otra un bezkaunīgums, nodevība, nacionālisms un tautu naids.
Un tikai nedaudzi, ļoti nedaudzi nojautīs vai sapratīs, kas notiek. Bet šādus cilvēkus mēs noliksim bezpalīdzīgā stāvoklī, pārvērtīsim izsmieklā, atradīsim veidu, kā viņus apmelot un pasludināt par sabiedrības atkritumiem.
Izrausim garīgās saknes, banalizēsim, vulgarizēsim un iznīcināsim tautas tikumības pamatus. Tādā veidā mēs izšūposim paaudzi aiz paaudzes. Ņemsimies aiz cilvēkiem no bērnības un jaunības gadiem un galveno likmi liksim UZ JAUNATNI – sāksim demoralizēt, pavedināt, samaitāt, liksim tai tikumiski pagrimt.
P.S: Toties ik uz soļa dzirdama Dieva zaimošana, skan nepareizi zvēresti, tiek pausti meli, notiek slepkavības, zādzības, laulības pārkāpšanas, un viens asiņains noziegums seko otram. (Hoz. 4:2)
Jo no iekšienes, no cilvēka sirds, iziet ļaunas domas, nešķīstība, zādzība, slepkavība, laulības pārkāpšana, mantkārība, blēdība, viltība, ienaidība, skaudība, Dieva zaimošana, lepnība, vieglprātība. Viss tāds ļaunums iziet no iekšienes un apgāna cilvēku. (Marka 7:21-23)
Bet Viņš tiem teica: “Jūs paši nostājaties par taisniem cilvēku priekšā, bet Dievs pazīst jūsu sirdis; jo, kas pie cilvēkiem ir augsts, Dieva acīs ir negantība. (Lūk. 16:15)
Patiesi Es jums saku: visi grēki cilvēku bērniem taps piedoti, arī zaimi, ar ko tie Dievu zaimo. Bet, kas Svēto Garu zaimo, tas nemūžam nedabū piedošanu, bet ir sodāms ar mūžīgu sodību.” Jo tie sacīja: “Viņam ir nešķīsts gars.” (Marka 3:28-30)
salute1v, mums IR speciāla vieta kristīgām diskusijām
http://www.ebaznica.lv/epolemika/