Pareiza izpratne par Kristus Baznīcu

Diezgan bieži nākas dzirdēt, kā cilvēki lielās: “Es ticu Dievam, un es Viņu lūdzu, bet es neesmu kādas baznīcas loceklis”. Daži tā var teikt un pat ticēt, ka viņi ir Kristus sekotāji. Taču īsteni Kristus sekotāji tā nespēj teikt. Kādēļ? Ja cilvēks ir kristietis, tad viņš ir Kristus baznīcas loceklis. Viņam nav izvēles, jo Kristus viņu ir padarījis par locekli Savā ķermenī, kas ir svētā kristīgā baznīca. Jēzus arī saka: “Jo, kur divi vai trīs ir sapulcējušies Manā Vārdā, tur Es esmu viņu vidū” (Mt.18:20). Jēzus skaidri vēlas, lai Viņa bērni ir aktīva un regulāra baznīcas daļa — daļa cilvēku grupā, ko Viņš ir sapulcinājis kopā Savā vārdā.

Tādēļ, kad Apustuļu ticības apliecībā apliecināt: “Es ticu uz.. vienu svētu kristīgu Baznīcu, svēto sadraudzi”, jūs apliecināt, ka piekrītat Dieva solījumam un pavēlei — Viņš ir uzcēlis Savu baznīcu uz zemes. Tajā Viņš dod Savu ticības dāvanu, un caur Savu baznīcu Viņš piedod grēkus, baro un stiprina Savu bērnu ticību. Tāpat Dievs bez atrunām norāda, ka Viņa bērni nedrīkst nevērīgi izturēties pret regulāru kopā sanākšanu: “Turēsimies nešaubīgi pie cerības apliecināšanas, jo uzticams ir Tas, kas apsolījis. Un vērosim cits citu, lai paskubinātu uz mīlestību un labiem darbiem, neatstādami savas sapulces, kā daži paraduši, bet cits citu paskubinādami un jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu” (Ebr.10:23–25).

DZĪVĪBAS MAIZE

Apdomājiet šādu līdzību: Kristus baznīca zemes virsū ir sapulce, ticīgo kopiena, kas sapulcējusies restorānā, kur ēdiens tiek pasniegts par brīvu. Šajā ticīgo pulkā viņi no Kristus saņem dzīvības maizi par baltu velti. Tādēļ Kristus baznīca nav tikai sanāksme reliģisku darbību veikšanai. Drīzāk Viņa baznīca ir garīgs restorāns, kur Dievs izdala Savas bezmaksas piedošanas dāvanas un kur Viņš veido un spēcina Savus bērnus. Jēzus ir teicis: “Cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes” (Mt.4:4).

PAREIZA IZPRATNE PAR KRISTUS BAZNĪCU

Luters sniedz precīzu izskaidrojumu tam, ko nozīmē Apustuļu ticības apliecības vārdi: “Es ticu uz.. vienu svētu kristīgu Baznīcu, svēto sadraudzi”. Luters izskaidro, ka agrākos laikos tika apliecināta tikai pirmā frāze “viena svēta kristīga Baznīca”. Vēlāk tika pievienota frāze “svētā sadraudze”, kas nosaka pirmo. Tad Luters izskaidro, kādu problēmu var radīt šī otrā frāze. Viņš teic, ka šai frāzei vajadzētu būt šādai — “svētā kopiena”. Pievienojot šo otro frāzi, kāds varētu kļūdaini saprast, ka ir viena grupa — “baznīca”, un otra grupa — “svētā sadraudze” jeb “svētie”. Lai izvairītos no šāda pārpratuma, Luters saliek abas frāzes kopā un saka:

Šo frāžu jēga un būtība ir šāda: es ticu, ka uz zemes pastāv noteikta maza svēta draudze vai kopiena, kas pilnībā sastāv no svētajiem zem viena vienīga valdītāja, Kristus.. Taču tagad Svētais Gars caur Dieva Vārdu paliek šajā svētajā kopienā un kopā ar kristiešiem līdz pēdējai dienai. Caur šo kopienu Viņš mūs sapulcina, caur to Viņš sludina un lieto Savu Vārdu, ar ko Viņš rada un vairo svēttapšanu, lai Viņa kopiena varētu augt skaitliski un stiprinātos ticībā un ticības augļos, kas ir Gara darbs.

Tālāk Luters izskaidro, ka šajā ticīgo pulkā jeb kopienā:

..Svētais Gars darbojas bez pārtraukuma līdz pēdējai dienai. Viņš ir izveidojis Savu kopienu zemes virsū tieši tāpēc, lai šis darbs nekad neapstātos; caur to Viņš teic visus Savus vārdus un dara visus Savus darbus. Jo Viņš vēl nav pabeidzis visu Savu kristiešu pulcēšanas darbu vai beidzis sniegt grēku piedošanu. Tādēļ mēs uzticamies Viņam, kas ik dienas caur Vārdu mūs aicina pievienoties šai kristiešu kopienai un dāvā, vairo un stiprina mūsu ticību ar Vārdu un mūsu grēku piedošanu.

KOPSAVILKUMS: KO JŪS NORAIDĀT UN KAM JŪS TICAT!

Tādēļ, kad Apustuļu ticības apliecībā apliecināt: “Es ticu uz.. vienu svētu kristīgo Baznīcu, svēto sadraudzi”, jūs noraidāt plaši izplatīto domu, ka ir pietiekami laiku pa laikam apmeklēt baznīcu, palasīt Bībeli un vienatnē paskaitīt lūgšanas, un, tā darot, būt par Kristus sekotāju, ar kuru Viņš ir apmierināts. Nav tiesa! Jēzus šādu dzīvesveidu nepieņem. Jēzus nav apmierināts ar dzīvesveidu, kas ir attālināts no baznīcas — tās baznīcas, ko Viņš dibinājis, kurā Viņš atjauno un stiprina jūs.

Tālāk Apustuļu ticības apliecībā jūs noraidāt to, ka Kristus baznīca ir “svētu” cilvēku, kuri ir taisni savas dzīves dēļ, sapulce. Tā vietā jūs apliecināt, ka Kristus baznīcā caur Viņa ticības dāvanu Dievs atzīst jūs par taisniem Jēzus dēļ pat tad, ja ik dienas klūpat un ciešat neveiksmes.

Atzīstot savu ticību uz “vienu svētu kristīgu Baznīcu, svēto sadraudzi” (baznīcu, ko dibinājis Jēzus), jūs ticat, ka Jēzus vēlas, lai jūs pulcētos regulāri, vismaz reizi nedēļā. Jūs ticat, ka Jēzus būs kopā ar jums tur, kur Viņš sapulcina Savus bērnus Savā vārdā. Šajā sapulcē Viņš dod Saviem bērniem ticības dāvanu, baro un stiprina viņu ticību gan šajā dzīvē, gan nākamajā. Jēzus ir teicis: “Cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes” (Mt.4:4).

Mīļais Kungs Jēzu, vadi mani ik dienas, lai atzīstu savu ticību, kas balstās uz apustuļu rakstiem, kas ir dzīvības vārdi, ko Tu pirmais viņos esi ielicis. Vadi mani, lai ik dienas līksmoju Tavā baznīcā, kur es regulāri varu satikties ar citiem ticīgajiem un saņemt Tavu piedošanu un Tavu dzīvo Vārdu — Tavu dzīvības maizi. Jā, Kungs, es ticu uz Tavu svēto kristīgo baznīcu! Āmen.